Līdz 2002. gadam, kad vēl man pašam nebija dators, datorspēles īpaši neinteresēja un negāju uz datorsaloniem vai pie draugiem, klasesbiedriem spēlēt. Kautkur kautko paspēlēt protams sanāca, bet neko konkrētu neatceros.

2002. gadā arī manās mājās parādijās dators. Pirmā spēle, kuru nopirku un uzinstalēju bija GTA III. Pēc tam arī sākas spēļu pirkšana un spēlēšana – daudz un dikti. Lai gan parasti man trūka apņēmības iziet spēles uz visiem 100%.

Uz to laika periodu mani lielākie favorīti, sirdij tuvākās gāmes bija Mafia, Warcraft 3, Jedi Knight II.

Vēlāk, kad sapratu, ka internetā var “iegādāties” jebkuru spēli, pārstāju tās pirkt un tā vietā pumpēju no neta. Bet tad, jau beidzās tā burvība, kad veikalu plauktos izvēlējos spēli, nopirku un spēlēju ilgi. Te viss bija vienkārši – novilku, paspēlēju, izdzēsu, aizmirsu, next.

Un tad bija “klikšķis” numur viens – vecumā ap sešpadsmit gadiem zuda interese par spēlēm. Tikai retu reizi paspēlēju CS 1.6, kādu GTA vai kādu citu spēli.

Bija arī “klišķis” numur divi – kādu gadu pēc pirmā “klišķa” pārstāju vispār spēlēt spēles.

Tagad piemēram uz kompīša stāv tikai GTA IV, kuram ir izieta pirmā misija un, kuru spēlēju reizi trijos mēnešos kādu pusstundu. Arī visas tās spēles, kuras stāv iPod’ā netiek spēlētas. Tik vien kā nopirku, desmit minūtes ietestēju un viss. Spēles mani vairs pilnīgi un galīgi nesaista un neinteresē. Un labi vien ir.