Pirms stāšanās RTU, es internetos meklēju kādu informāciju par mācību priekšmetiem attiecīgajā fakultāte uz kuru tēmēju (lai zinātu, kas mani tur sagaida, kas jādara, kādi/cik darbi u.t.l.), neko neatradu, tāpēc pieļauju, ka kādam, kurš iespējams nākotnē plāno stāties Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē būs tīri noderīgi uzzināt aptuveni kas kurā priekšmetā ir sagaidāms. Līdz ar to semestra beigās īsumā apkopoju informāciju par mācību priekšmetiem.

Ar pirmā semestra kopsavilkumu varat iepazīties šeit: zomg.lv/?p=849

Otrais semestris:

Matemātika. Fizika. Angļu valoda. Šajos priekšmetos mācību process un vērtēšanas/ieskaišu sistēma ir tādi pati kā pirmajā semestrī. Mācības turpinās uz priekšu, darāmā pietiekami.

Enerģētikas pamati. Semestra laikā bija jātiek galā ar sešiem testiem, no, kuriem viens bija mutiskais, pārējie rakstiskie ar pieejamiem atbilžu variantiem. Varēja izmantot palīgmateriālus. Kā arī ir lekcijas, kuras ir pilnīgi bezjēdzīgas, jo pasniedzējs visu lasa no prezentācijas 1:1, prezentācijas protams ir peejamas internetā, līdz ar to sanāk vienkārša atsēdēšana (pārsvarā laiku izmantoju, lai pildītu citus darbus), bet lekcijas ir jāapmeklē obligāti, jo to laikā ir jāparakstās. Paraksti beigās dos plusiņus, vai to neesamības gadījumā mīnusus, kad pienāks eksāmena vērtējuma izlikšana.

Elektrība un magnētisms. Semestra otrajā pusē bija trīs laboratorijas darbi. Paši darbi vēl tīri normāli izpildāmi, lai gan darāmā ir diezgan daudz, visādi grafiki jāzīme, jāveic aprēķini, bet pats galvenais, kad darbs ir pilnībā izpildīts un pārbaudīts – tas jāaizstāva. Aizstāvēšanā tiek diezgan daudz prasīts no teorijas. Beigās seko eksāmens.

Elektrotehnika un elektronika. Semestra laikā, salīdzinoši ar citiem priekšmetiem, ir vairāk laboratorijas darbu, tajos jāslēdz visādi elektrisko ķēžu slēgumi, pēc tam jāveic aprēķini, dažreiz arī jāzīmē grafiki, bet nekas pārāk sarežģīts. Kā arī paralēli laboratorijas darbiem vēl jāizpilda trīs mājas darbi, kuri ir diezgan laikietilpīgi un sarežģīti. Arī beigās seko eksāmens.

Elektroinženieru matemātikas datorrealizācija. Semestra laikā ir jānodod deviņi praktiksie darbi, kas ir izpildāmi iekš Excel, izmantojot augstākās matemātikas formulas un veicot visādus aprēķinus. Ja līdz noteiktam laikam visus nodod, tad saņem automātisko ieskaiti, pretējā gadījumā ieskaite ir jākārto.

Vadības socioloģija. Salīdzinot ar iepriekšejiem priekšmetiem, šis tiešām ir īzī pīzī, jo lekcijas vispār var neapmeklēt un, lai saņemtu ieskaiti pastāv divi varianti – viens no tiem bija tāds, ka jāuztaisa aptauja un jāprezentē, otrs variants – jākārto ieskaite (testa veidā), kas sastāv no deviņiem jautājumiem uz, kuriem pārsvarā atbildes var loģiski izsecināt.

Bokss. Manuprāt labākais no visiem RTU piedāvātajiem sporta veidiem. Viss pārsvarā bija tā pat kā pirmajā semestrī, vienīgi semestra beigu iesakaite ar diviem raundiem ringā tika aizstāta ar RTU Rektora kausa izcīņu un vēl bija jānoskrien kross (viens kilometrs).

Viss.

Neesmu lasījis komiksu pēc, kura filma ir veidota, bet biju dzirdējis daudz labas atsauksmes. Tāpēc biju noskaņojies uz ļoti labu un izklaidējošu filmu, saņēmu daudz vairāk. ”Kick-Ass” kicks ass.

Kick-Ass alter ego Dave Lizewski bija ļoti dabisks/ticams tēls un aktieris attiecīgai lomai bija perfekti piemeklēts. Visas reakcijas, mēģinājumi spoguļa priekšā, arī balss tik ideāli atbila tādam superhero wannabe. Tālāk Big Daddy un Hit-Girl vispār bija izcils supervaroņu duo, Nikolass Keidžs ar savu tēlojumu un attieksmi pret meitu, bet Hit-Girl vienkārši bija over, over the top (bet tādā labā nozīmē) un situāciju pavisam absurdu padarīja tas, ka tieši 11 gadus jaunā meitene ir tā, kas filmā visvairāk visus sagriež un sacaurumo. Un tad vēl Marks Strongs bija izcils ļaundaris. “Mommy! I want a Kick-Ass party! Dumb little fucks.”

Filma ļoti plūstoši gāja uz priekšu, nevienā momentā nebija nekā lieka vai kādas aizķeršanās. Viscaur filmai tiku pamatīgi izklaidēts un, lai gan filma bija ļoti nenopietna un daudzviet pamatīgi pārspīlēta, dažos brīžos tā kļuva pat diezgan dramatiska. Action ainas bija ļoti prasmīgi uzbūvētas, pirms tām ļoti labi tika uzkāpināta spriedze. Kā arī asprātīgs humors, pārsvarā tieši dialogos. “Who the fuck you supposed to be? The Green Condom?”

Tāpat filmai ir perfekts soundtrack. Ļoti veiksmīgi tika izmantota John Murphy sakomponētā mūzika no filmām “Sunshine” un “28 Days Later”, Gnarls Barkley dziesma “Crazy” braucot ar automašīnu, Hit-Girl pirmās action ainas fonā skanošais The Dickies ”Banana Splits” un fināla apšaudes laikā dzirdamais Joan Jett ”Bad Reputation” bija vienkārši trāpijumi desmitniekā. Tāpat arī viss pārējais fonā skanošais bija perfekti pieskaņots ekrānā notiekošajam.

Kick-Ass ir pilnīgi absurda, ļoti asprātīga, aizkustinoša un cilvēcīga filma, kuru vislabāk varētu raksturot kā “Spider-Man meets Kill Bill”. Kick-Ass ir viena no visu laiku labākajām komiksu ekranizācijām. Gala vērtējums – 9/10.

Pie mums uz kino ekrāniem no 2. jūlija.

Vakar pavisam beidzās “Lost”, šodien pienāca kārta izcilajam action seriālam “24″, kurš arī noslēdzās pavisam (it kā vēl tiek plānota filma, bet seriāls kā tāds ir beidzies). Un kā, jau mūsdienās tas ir pieņemts – bija dubultsērija.

Seriāla pirmo un otro sezonu savulaik vēl skatījos pa TV. Visas pārējās esmu skatījies vienā piegājienā uz PC. Šis ir tas seriāls, kuru vienkārši nav iespējams skatīties pa vienai sērijai nedēļā, tāpēc vienmēr sagaidīju, kad ir iznākusi pilna sezona un, tad pāris dienu laikā to noskatījos.

Pagājušās sestdienas vakarā īsti nebija ko darīt, tāpēc izdomāju, ka sākšu skatīties astoto sezonu un šīs nedēļas laikā pabeigšu, bet sanāca tā, ka iesāku skatīties un turpināju visu nakti uz svētdienu, līdz pat rītam, noskatījos 22 sērijas praktiski nonstopā, pārāk aizraujoši, lai kaut vai uz mirkli atrautos. Spriedzes un negaidītu pavērsienu pilna sezona (tāpat kā visas iepriekšējās). Noslēdzās arī viss diezgan neslikti, Džeks Bauers devās bēgļu gaitās, kas arī ir visreālakais variants pēc tā, ko sezonas beigās šis sadarīja un pa lielam jaunu sezonu neprasās, no kinofilmas gan neatteiktos, par piemēram Džeka piedzīvojumiem kaut kur Eiropā.

Pavisam oficiāli – “24″ ir viens no visu laiku labākajiem action un spriedzes seriāliem.

Šodien iznāca populārā TV seriāla “Lost” pavisam pēdējā sērija (series finale), pie tam tās garums bija 100+ minūtes (neierasti priekš seriāliem), bet tas protams ir ļoti pozitīvi, jo rezultātā bija pietiekami daudz laika, lai atrisinātu galvenās sižeta līnijas un seriālu noslēgtu godam, kas arī daudzmaz tika izdarīts.

Sestā sezona nomainīja seriāla žanru, no fantastikas uz fantāzijas, padaudz sviesta ar labā un ļaunā cīņu, mistisko gaismu no pazemes u.c. lietām. Nekad pirmās sezonas laikā nebūtu iedomājies par tādu iespējamo pēdējo sezonu. Tāpat arī ir skaidrs, ka sākotnēji pirmās sezonas tika uzņemtas bez mazākās idejas par to kā viss varētu beigties.

Tad nu runājot par finālu. Personīgi man būtu prasījies, ko vērienīgāku/episkāku. Īsti nepatika cik viegli tika galā ar Locke/Smoke monster, kā arī atbildes uz daudziem jautājumiem tā arī netika dotas (bet tas varbūt arī ir labi). Pats stāsts ar galvenajiem varoņiem manuprāt atrisinājās perfekti un tur vairs nekādi turpinājumi nesanāktu. Bet visvairāk man patika tas, ka izrādijās, ka flashsideways nemaz nav flashsideways, bet gan šķīstītava, kurā visi galvenie varoņi pēc nomiršanas vēlreiz izdzīvoja savu dzīvi (alternatīvu variantu, protams), lai atrastu viens otru un kopīgi dotos tālāk (uz debesīm). Tādā ziņā fināls bija spēcīgs un emocionāls.

Tā kā viens no visu laiku labākajiem, vērienīgākajiem un populārākajiem TV seriāliem ir beidzies.

Ir tāds ļoti talantīgs aktieris Sems Rokvels. Pavisam nesen viņu varējām manīt filmā “Iron Man 2″. Kā arī pagājušajā gadā Sems bija galvenais (un varētu teikt, ka gandrīz vienīgais) aktieris izcilajā sci-fi filmā “Moon”. Vispār čalis bija pelnījis Oskaru, vai vismaz Oskara nomināciju, bet gan jau kādreiz…

Jebkurā gadījumā Sems Rokvels ir awesome! Kapēc? Lūk kāpēc:

Saite uz video.

Manuprāt, labākais sarunšovu uznāciens ever. Ever!

Vairāk kā gadu atpakaļ, šajā blogā, ieminējos, ka labprāt mainītu savu ticību, no PC pārietu uz MAC. Man ir bijusi iespēja paspēlēties ar MacBook Pro un saprast cik Mac OS X ir ģeniāla operētājsistēma un cik pati ierīce ir izcila.

Tagad, beidzot, ir pienācis laiks veikt izvēli un iegādi. Tā kā man neinteresē stacionārie Mac’i, bet gan laptopi, es nonāku nelielas izvēles priekšā. Ir jāizvēlās starp MacBook un 13 collu Macbook Pro (13 collu, jo finanses neatļauj vairāk collu un priekš laptopa 13 collas ir perfektais izmērs).

Šodien Apple updeitoja MacBook ar jaudīgāku procesoru un labāku video karti. Līdz ar to pašreizējā MacBook galvenie parametri – 2.4GHz Intel Core 2 Duo, 2GB RAM, 250GB hard drive, GeForce 320M 256MB.

Arī MacBook Pro sērija nesen piedzīvoja nelielu updeitu. 13 collu MacBook pro parametri – 2.4GHz Intel Core 2 Duo, 4GB RAM, 250GB hard drive, GeForce 320M 256MB.

MacBook Pro ir pārāks par MacBook ar divreiz lielāku RAM, kā arī MacBook Pro alumīnija korpuss ir daudz izturīgāks par plastmasu, kā arī ir izgaismota klaviatūra. Par Pro sanāk maksāt ~200 LVL vairāk kā par parasto MacBook.

Tāpēc tagad es domāju vai ir vērts piemaksāt šo diezgan palielo starpību un paņemt Pro vai nē. Divreiz lielāks RAM’s netiek uzskatīts par nopietnu faktoru, RAM’i ir lēti, varu salikt tik pat un vairāk arī iekš MacBook. Arī izgaismotie simboli uz klaviatūras nav tik būtiski, galvenais faktors ir alumīnija korpuss. Jo cik ir dzirdēts par plastmasas korpusu – tas viegli skrāpējas un, ja ļoti pacenšās arī var sākt plaisāt (protams es necentīšos un vispār ar dārgu tehniku apejos uzmanīgi), bet jā – alumīnijs tomēr ir izturīgs. Tīri vizuāli MacBook’s man gan patīk vairāk.

Tā kā vēl nedaudz jāpadomā un kad jaunais MacBook atnāks līdz mūsu veikaliem – jāizdara izvēle, ja protams līdz tam laikam nebūšu jau paņēmis Pro. Par gala izvēli noteikti ierakstīšu šajā pašā blogā. Stay tuned.

Savas dzīves laikā esmu paspējis lietot septiņus (tas laikam skaitās ļoti maz) mobīlos telefonus, visus Nokia ražojumus. Un tad nu kamēr vēl atceros visus lietotos modeļus, prātā iešāvās baigi ģeniālā doma, ka darētu kaut kur šo informāciju piefiksēt un kur gan citur, ja ne savā blogā.

Līdz ar to – piedāvāju jūsu uzmanībai manu mobīlo telefonu vēsturi (hronoloģiskā secībā, sākot ar pirmo telefonu).

Turpināt lasīt rakstu »

Pienāca tāds dzīves periods, kad manas melnās džinsas (ikdienā praktiski staigāju tikai ar melnām) ir diezgan pamatīgi novalkājušās, apdilušas un nu ir pienācis laiks iegādāties jaunas. Plus vēl par sliktu nenāktu pārītis jaunu kreklu, jo sen vispār neviens krekls nav pirkts un tādu normālu ikdienā valkājamo kreklu skaits ir sarucis.

Tā kā mājām vistuvāk atrodās tirdzniecības centrs “Spice”, tad uz to vakar devos. Izstaigāju visus tur esošos veikalus un tā arī neko jēdzīgu neatradu. Melno džinsu ir maz, daudzas izskatās pretīgi izbalējušas, citas vienkārši neder – gan pa mazu, gan pa lielu, bet vispār jāatzīst, ka izvēle ir ļoti maza. Normālus kreklus tā arī neatradu, ja bija kāds labs – tas arī nederēja. Nu neko, nācās braukt mājās ar tukšām rokām. Bet vispār jāatzīst, ka starp visiem n-tajiem “Spices” veikaliem nekas īpaši labs nav atrodams (runa ir par apģērbiem, protams), savulaik (šajā ziemā) tur meklēju mēteli un neatradu, aizbraucu uz “Galerija Centrs” un pirmajā veikalā, kurā iegāju atradu ideālu mēteli.

Šodien pirmo reizi aizbraucu uz salīdzinoši jauno tirdzniecības centru “Riga Plaza” un tur uzreiz, no ieejas praktiksi pirmajā veikalā, kurā iegāju atradu vienkārši ideālus kreklus. Ieeju nākamajā veikalā – tieši tādas bikses, kādas vēlējos un, kuras perfekti der. Kā arī pamanīju daudzko tādu, kas pašreiz nav vajadzīgs, bet labprāt iegādātos. Un pats galvenais – salīdzinoši ar Spici, iekš RP, tādā pašā laikā ir ļoti, ļoti maz cilvēku (varbūt man vienkārši paveicās?).

Tā kā 1:0 “Rīga Plaza” labā.

Iron Man 2, mana šī gada gaidītākā filma. Pirms filmas iznākšanas sekoju līdzi visiem filmas jaunumiem, biju redzējis visus treilerus, tv spot’us un intervijas ar aktieriem. Biju pamatīgi sahaipojies, nemaz nerunājot, ka vispār esmu ļoti liels komiksu ekranizāciju cienītājs un pavisam tuvas man ir tieši Marvel komiksu ekranizācijas un tas, ko Marvel tagad dara ar savām filmām – uzbūvējot vienoto cinematic universe, kas saplūdīs filmā The Avangers ir praktiski mans un arī jebkura cita komiksu cienītāja sapnis. Šajā sakarā novēlu veiksmi Marvel, lai viņiem arī ar turpmākajiem varoņu solo projektiem viss izdodās tik pat labi kā ar Iron Man un The Incredible Hulk.

Tad nu runājot par Iron Man 2. Aktieri ir izcili, Roberts Daunijs jaunākais ir Tonijs Stārks, tieši viņš bija pats galvanais elements, kas pirmo filmu padarīja tik izcilu un šoreiz nav savādāk. Dons Čīdls ir ne sliktāks Roudijs par Terensu Hovardu. Šoreiz arī mums tiek kārtīgi ļaundari, Mikija Rurka atvedotais Whiplash ir riktīgs badass, Sems Rokvels ir perfekts Stārka wannabe, nav brīnums, ka vēl pirms pirmās filmas viņš bija potenciālais kandidāts uz Tonija Stārka lomu. Jā un Skārleta Johansone ir super hot un viņas kustības iebrūkot Hammer Industries bija wow. Bet te arī varu pieminēt pirmo mīnusu sakarā ar filmu – visi šie tēli (izņemot Stārku un Peperu Potsu) saņēma nedaudz par maz ekrānlaiku. Īstenībā žēl, jo piemēram Whiplash’am bija liels potenciāls kļūt par vienu no labākajiem ļaundariem komiksu ekranizācijās, bet kaut kā filmas otrajā pusē nekas ar šo tēlu tā īsti netika darīts, taisīja šis tik tos robotus un arī fināla uznāciens viņam bija īss.

Sižets tāpat kā iekš Iron Man bija diezgan vienkāršs un šoreiz pat nebija nekādi nopietnie draudi pasaulei, praktiski stāsts par Stārka problēmām, un ļaundaris, kas arī bija tikai ieinteresēts Toniju iznīcināt. Sižeta ritējums/temps bija ok, tomēr IM uz priekšu gāja nedaudz plūstošāk. Filmas laikā tika veiksmīgi izspēlēti daudzi joki, kuri tur ļoti labi iederējās un filmu padarīja dzīvāku. Personīgi man ļoti patika tas par “ex-wife” un tieši tāpēc, ka pirms filmas iznāca novele, kas bija balstīta uz kādu no pirmajiem Iron Man 2 scenārijiem un tad nu vienā komiksu ekranizāciju forumā bija uzrakstīts īss stāsta kopsavilkums un fināls bija aprakstīts tā, ka Iron Man nemaz ar Whiplash necīnās un WarMachine ar savu ex-wife šo iznīcina, loģiski, ka gan es, gan daudzi fani nebija ar šādu iespējamo finālu apmierināti – nu un tad attiecīgi šis joks filmā priekš manis nostrādā vēl desmit reizes labāk.

Action’s nav režisora Džona Favroa stiprā puse, tomēr var redzēt, ka pieredze ir augusi kopš Iron Man. Sacīkšu mašīnu sagriežiena in slow motion izskatijās super cool un pati cīņa sacīkšu trasē bija ļoti iespaidīga, skats sākumā, kur Whiplash iziet trasē, ieslēdz savas pātagas un no muguras nodeg nost kostīms bija vienkārši badass. Stārka un Roudija cīņa arī bija laba, Tonija mājas tika izārdītas ne pa jokam. Tomēr fināla cīņas varēja būt iespaidīgākas, ok Black Widow Vs apsargi bija smuki, lidināšanās pa gaisu – nekas īpašs, Iron Man un WarMachine back 2 back cīņa ar robotiem bija awesome, bet lielais fināls ar Whiplash īsti nebija izdevies – Whiplash tikai stāv uz vietas un vicinās ar pātagām, Iron Man un WarMachien tik šaudās un minūtes laikā cīņa jau ir beigusies. Nu, ja salīdzina ar pirmās filmas fināla cīņu, tad bija labāk, cīņa bija ātra un efektīga, bet prasītos, ko daudz episkāku un vēl iespaidīgāku. No specefektu viedokļa protams viss bija izcili, ILM jau atkal ir labi pastrādājuši.

Vēl man ļoti patika filmas soundtrack. AC/DC ir tieši tas, kas vajadzīgs. Kā arī ļoti patīkami bija sadzirdēt Queen – Another One Bites Dust (kas ir manai sirdij tuvākā Queen dziesmām) un Mark IV Vs Mark II cīņu ainai fonā skanošais Daft Punk – Robot Rock bija trāpijums desmitniekā. Vienīgi žēl, ka Black Sabbath – Iron Man tā arī neizskanēja.

Un priekš faniem filmā bija manāms Captain America vairogs, un pēc titru ainā Thor āmurs bija vienkārši epic.

Tā kā kopumā ļoti laba, izklaidējoša filma, kura praktiski ir vienā līmenī ar savu priekšgājēju. Noteikti iesaku!

Gala vērtējums – 8/10.

Nākošgad varam gaidīt Thor maija sākumā, Captain America jūlijā un 2012. gada maijā – The Avengers.