Šodien aizbraucu uz Parex Plaza un noskatījos “Wolfman”. Kompāniju man sastādija Sandis, jo divatā tomēr ir jautrāk.

Par filmu runājot. Biju lasījis dažādas atsauksmes, kopumā diezgan negatīvas, tāpēc arī noskaņojos, ka filma varētu būt diezgna viduvēja. Tomēr izrādijās labāka nekā gaidīju. Jā bija sākums filmai tāds nedaudz sasteigts, bija grūti noticēt Benicio Del Toro un Emily Blunt varoņu jūtām vienam pret otru un vispār nevienam no tēliem līdzi nejutu. Bet vizuāli filma bija ideāla, tāda drūma noskaņa un specefekti bija labi, transformācijas ainas manuprāt bija pietiekami reālistiskas, jā var jau redzēt, ka tas ir CGI, bet vienalga labi. Un kā jau šaumsu filmām pienākas bija gan asinis, gan vienkārši visādi centieni nobiedēt skatītāju. Murgu ainas gan nestāv ne tuvu līdzīgajām iekš “American Werewolf In London”. Tā kā kopumā skatāma filma. Dodu 6/10.

Tālāk – par ledus klučiem runājot. Pēc seansa beigām bija plāns aiziet uz Parex Banku iekš Galerija Centrs, jo vajadzēja samaksāt par studiju otro semestri. Pa ceļam manīju kā vienai mašīnai aimugurējo stikli izsitis tāds pamatīgs ledus klucis, ja tur būtu cilvēks gājis, tad viņam klātos plāni. Parex bankā bija kādas sistēmas problēmas un maksājumu nevarēja veikt, solija gan, ka problēma tiks atrsināta tuvākās stundas laikā. Loģiski, ka negaidīju, tāpēc gāju uz Swedbank Vecrīgā. Gāju ievērojot zināmu intervālu no mājām, pāris metrus no tās novilktās lentes, kur var kas krist uz galvas. Un pēkšņi tieši man priekšā nokrīt pamatīga čupa ar ledus klučiem, būtu es kādu metru uz priekšu un būtu bijis sāpīgi. Galvenais, jau tas – kā tas ledus tik tālu no mājas nolidoja. Bet labs, kas labi beidzās.

Tas arī šodien viss. Sargiet galvas un nečurājiet pret vēju, tad viss būs OK!

Vienu vakaru man radās kārtējā izcilā ideja, ka tad, kad paliks siltāks un zāle atkal būs zaļāka, es un Sandis varētu uzfilmēt le parkour mūsu stilā (o, jā!). Tāpēc iegāju youtube.com, lai apskatītos, kas labs vispār šajā lauciņā ir atrodams…

…un atradu, ko izcili labu – Parkour Kids!

Saite uz video.

Cik nu U-Tubē skatījos tad šī ir pati labākā tur atrodamā parkour parodija, uzreiz var redzēt, ka autoriem ir laba izdoma un pie video ir pamatīgi piestrādāts, vislielākais lol ir par tiem “No Hands”, “2 Second Hold” un “Explosive landing” :D

Tālāk apmeklēju viņu youtube kanālu, lai apskatītos, kas vēl labs šiem ir uzfilmēts. Turpināt lasīt rakstu »

Pēc dabas esmu ļoti slinks. Ļoti. Tomēr, kad ir nepieciešamība esmu spējīgs saņemties un pārvarēt slinkumu.

Iepriekš blogā jau biju rakstījis par savām studiju gaitām iekš RTU, tāpēc iztiksim bez garlaicīga backstory un uzreiz ķeršos vērsim pie ragiem. Situācija ir sekojoša – pirms sesijas es neuzrakstīju ķīmijas laboratorijas darbus, sesijas laikā slinkoju un nenodevu fizikas laborus un dēļ tā netiku pielaists pie eksāmena, augstākajā matemātikā eksāmenu nenokārtoju. Rezultātā sesija beidzās un viss nenokārtotais tiek uzskatīts par parādiem, kuru kredītpunktu apjoms pārsniedz pieļaujamo. Šīs nedēļas vidū es biju pilnībā pārliecināts, ka mani no RTU atskaitīs un nākošnedēļ došos darba meklējumos un varbūt ar nākamo mācību gadu sākšu mācīties kādā sev piemērotākā mācību iestādē.

Tā nu pienāca piektdiena un notika, kas negaidīts – ārā mani vēl nemet un man tiek dota iespēja tikt galā ar parādiem. Brīvdienās kārtīgi pārdomāju savu turpmāko rīcības plānu, vai maz ir vērts turpināt mācības tālāk un vai maz tikšu ar visu galā? Beigās pieņēmu lēmumu, ka sākot ar rītdienu es saņemšos un labošos – pamazām tikšu galā ar visiem parādiem, atsākšu iet uz boksa nodarbībām (jo bokss taču ir awesome, pats nesaprotu kāpēc šogad vēl neesmu bijis uz nevienu nodarbību) un nākamajā sesijā vairs tā neslinkošu, kā arī mainīšu savu kopēju attieksmi pret dzīvi kā tādu.

Citāts no A.Cellera dziesmas “Lai pazūd skumjas” – “Gan jau viss būs labi, nevajag kuli kasīt – ģēlu taisies darīt!”

Šodien, pulkstens pusdesmitos aizgāju līdz autobusa pieturai un sāku gaidīt 53. autobusu. Mana pietura ir trešā pēc kārtas skaitot no galapunkta Zolitūdē. Tā nu kādu laiku stāvu pieturā un autobuss nenāk, garām brauc maršrutnieks, bet tā kā visas sēdvietas izskatījās aizņemtas un man ir personīga nepatika pret maršrutniekiem iekšā nemaz nekāpu un turpināju gaidīt busu. Skatos, ka uz galapunktu aizbrauc veseli trīs(!) 53. autobusi pēc kārtas. Paiet zināms laiks un beidzot pienāk autobuss, durvis atveras, bet tieši vidējām durvīm priekšā ir paliela sniega čupa, tāpēc es dodos uz aizmugurējām durvīm, kuras arī bija atvērtas, kamēr citi cilvēki brien pāri sniega čupai un taisās kāpt iekšā pa vidējām durvīm un tad pēkšņi durvis aizveras visiem burtiski degungalā un autobuss tā vienkārši aizbrauc tālāk, atstājot pieturā mani un vēl četrus cilvēkus – at first I was like WTF?… but then I LOL’d! Normāli protams, ka tas nav stāvēt ilgstoši pieturā, sagaidīt autobusu, paskatīties kā durvis atveras un degungalā aizveras un palikt pieturā. Bet tālāk es atcerējos, ka tieši šodien startē seriāla “Lost” sestā sezona (pie tam dubultsērija) un tulīt pat devos atpakaļ uz mājām, noskatījos dubultsēriju un tā arī paliku mājās. Un domāju, ka elektrības un magnētisma un enerģētikas pamatu lekcijās un sporta nodarbībā bez manis ļoti labi varēja iztikt, kā arī sanāca forši brīva diena. ;)

Tālāk runājot par Lost season premiere. Bija daudz labāks nekā biju gaidījis, kā arī izskatās, ka šajā sezonā vairs nebūs ne flashbacks, ne flashforwards, bet gan, kas pavisam negaidīts un interesants – flashsideways. Kā arī būs interesanti uzzināt vai šīs alternatīvās pasaules satiksies, vai arī tā otrā ir tikai tāds kā what if, lai parādītu, kas būtu, ja lidmašīna nenokristu uz salas. Kā arī ar dubultsēriju bija stipri par maz, es pat varētu vienā piegājienā noskatīties visu sezonu. Tā kā ļoti interesanti un aizraujoši, jūtu, ka sestā sezona būs ļoti laba izdevusies.