Šodien ir Pirmā Advente un sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Sakarā ar to piedāvāju jūsu uzmanībai breakdance video Ziemassvētku noskaņās, kurā piedalās trīs AWESOME elfi. Galvenajās lomās – Rūdolfs, Jānis(es) un Sandis.
…un tieši šī iemesla dēļ es esmu uzvarētājs, jo
Lūk kāda ir dzīves patiesība. Awesome vai ne? Bet kā, jau tas dzīvē ir iekārtots – kādreiz pienāks tā diena, kad arī es pievienošos zaudētāju pulciņam.
Kad piereģistrēju domēnu, prātā man bija tikai viens – lai tas būtu īss, viegli iegaumējams un kruts. Izvēle krita uz Zomg.lv, kurš arī bija brīvi pieejams. Sākumā arī mans lietotājvārds gan šajā blogā, gan citur internetā bija z0mg, arī tas man likās kruti. Tad vēl es nezināju, ka būt anonīman nemaz nav kruti. Īstenībā kruti ir rakstīt zem sava īstā vārda. To es arī sāku darīt pavisam neilgi pēc bloga izveides. Vēl viens iemesls sākt rakstīt īstajā vārda bija tāds, ka mans lietotājvārds bija diezgan nenopietns un bērnišķīgs, jebkurā gadījumā ne tāds ar, kuru varētu parakstīties pilngadīga persona. Ja vēl tā padomā cik stulbus lietotājvārdus esmu izmantojis vēl senākā pagātnē…, labāk nemaz nedomāt.
Tā kā ar lietotājvārdu un anonimitāti galā es tiku diezgan ātri. Tagad ir pienākusi kārta domēnam, kurš kalpo arī kā bloga nosaukums. Ņemot vērā to, ka es rakstu par sevi un sev interesējošām lietām, tad pareizāk būtu arī domēna nosaukumu nomainīt uz ko reālāku, personīgāku, piemēram mans vārds+uzvārds.lv vai kaut kā tā. Tā kā jūtu, ka drīzumā notiks bloga rebrendings.
Atcerēsimies, ka šī gada martā uz kino ekrāniem iznāca iespaidīgākā komiksu ekranizācija – Watchmen. Vēlāk vasarā iznāca filmas Director’s Cut versija, kura praktiski pagarināja katru filmas ainu un vēl pievienoja vairākas nozīmīgas epizodes, kuras tik ļoti pietrūka kino versijā. Pēc tā šaubu vairs nebija, ka Watchmen ir labākā komiksu ekranizācija.
Filma bija ideāla līdz brīdim kad tā kļuva vēl ideālāka, jo pavisam nesen iznāca vēl garāka versija – Watchmen: The Ultimate Cut, kurā šoreiz, jau visam tam, kas bija redzams režisora versijā klāt vēl pievieno multifilmu Tales of the Black Freighter, kas ir stāsts stāstā, jeb precīzāk – pirātu komikss, kuru lasa kāds melnādains jaunietis. Attiecīgā multifilma ir sadalīta vairākās daļās un izmētēta pa visu filmu un reizē ar šo stāstu klāt vēl nāk dažas epizodes ar attiecīgo komiksa lasītāju un avīžu pārdevēju, kurus iepriekšējā versijā mēs redzējām tikai īsu brīdi. Šoreiz arī viņus mēs varam iepazīt.
Lūk šī versija ir Ultimate Watchmen Experience. Garums ar visiem creditiem ir 3 stundas un 35 minūtes. Awesome!
Tātad, neliels saraksts ar kino saistītām web lapām, kuras es ikdienā apmeklēju. Sākšu ar Latvijas kino resursiem:
Katls.be – filmu forums/diskusiju vietne un arī labākais Latvijas kino resurss. Forumā ir iespējams atrast daudz kvalitatīvu recenziju un diskusiju pie tam autori prot pamatot savu viedokli un arī pietiekami labi orientējas kino jomā.
Kino Kults – blogs, kurā autors raksta par sev interesējošiem kino jaunumiem. Lasu, jo autora kino intereses pa lielam sakrīt ar manējām un bieži vien blogā tiek uzrakstīts par lietām, kuras pats esmu palaidis garām.
No Latvijas ievērības cienīgiem kino resursiem tas tā kā būtu viss. Tālāk ārzemju:
IMDB – ok, IMDB ir diezgan nenopietns resurss, jo gan filmu vērtēšanā, gan disksusijās piedalās traki fani un visādi troļļi, bet vienalga vērtējumiem +/- uzticos un arī diskusijas lasu.
Rotten Tomatoes – resurss apkopo svarīgu kino kritiķu recenzijas un nosaka filmu puvuma/svaiguma pakāpi.
Box Office Mojo – Visprecīzākā informācija par to cik katra filma ir sapelnījusi.
ComingSoon.net – svaigas kino ziņas, jaunumi un treileri.
SlashFilm – līdzīgs ComingSoon.net, tikai biežāk raksta par mazāk aktuālām filmām un tēmām.
Viss.
Mana attieksme pret mācībām ir bijusi un arī tagad ir ļoti nenopietna, es pats to jau zinu visu laiku un nekad tā īpaši arī nebiju aizdomājis, ka vajadzētu ko mainīt.
Pamatskolā viss vēl bija daudzmaz ok, mācījos, mājasdarbus pildīju, bet ne jau tāpēc, ka īpaši gribētos vai es būtu bijis baigi centīgs, bet gan tāpēc, ka vecāki mani kontrolēja un sekoja līdzi sekmēm. Vidusskolā viss mainījās – varēju darīt kā pats vēlējos – mācīties, nemācīties, pildīt vai nepildīt mājasdarbus. Es protams izvēlējos to vienkāršāko ceļu un īpaši neiespringu, rezultātā smadzenes atrofējās. Un tomēr stundas es apmeklēju un turējos tādā viduvējā līmenī, lai mani neizmet no skolas. Pienāca eksāmeni un kaut kā tiku ar viņiem galā, pat īstenībā ļoti labi, pie visas nemācīšanās. Un tad nu sākot mācīties augstskolā nekas nemainijās. Vēl joprojām turpinu slinkot un neispringt mācībām. Mājasdarbus īpaši nepildu, izņemot, kad ir jāsagatavojas laboratorijas darbiem, vai kad par mājasdarbiem izliek vērtējumu. Un pat tad visu atstāju uz pēdējo vakaru. Un pats galvenais ir tas, ka nespēju neko mainīt.
Pašreiz man ir reāli skaidrs, ka pastāv trīs varianti kā viss varētu turpināties: a) turpinu nemācīties, pienāk sesija, turpinu nemācīties, nenokārtoju vairākas ieskaites un mācības iekš RTU beidzas, b) turpinu nemacīties, bet pienākot sesijai saņemos, tieku galā ar pēdējiem parādiem, nokārtoju ieskaites viduvējā līmenī un turpinu mācībās tālāk, c) saņemos un, jau tagad sāku kārtīgi mācīties, neko neielaist un maksimāli samācīties ieskaitēm, ar labiem rezultātiem tās nokārtot un turpināt tādā pašā garā tālāk.
Es protams izvēlos pieturētie pie “b” varianta. Neesmu tik stulbs, lai izlidotu no RTU, bet arī netaisos pārmērīgi zubrīties. Ideālais variants (priekš manis) ir tā vēsi visam pieiet, nedaudz pamācīties, visu ko vajag nokārtot un turpināt mācīties tālāk turoties pie viduvējām sekmēm un rezultātā paliek vairāk laika atpūtai, izklaidei un jeb kam citam, kas nav mācīšanās. Bet galvenais ir tas, ka es saprotu, ka man vajag pabeigt augstskolu, jo savādāk pie nekāda laba darba netikšu un vēl es ļoti labi zinu to, ka otrajā un trešajā gadā, kad sāks mācīt konkrētas lietas saistībā ar profesiju – tad nāksies tās apgūt, savādāk pliks papīrs arī nekam nederēs, izņemot, ja es neiešu strādāt pa savu līniju.
Ir trīs režisori, kuriem ļoti labi padodās uzņemt specefektu pārbāztas filmas ar minimālistisku sižetu un aktierspēli un dažreiz viņu filmas sanāk pat ļoti skatāmas un izklaidējošas. Šie režisori ir Maikls Bejs Stīvens Sommers un Rolands Emerihs. Maikls Bejs prot iespaidīgi uzfilmēt action’u un viņam patīk spridzināt, šajā sakarā iesaku noskatīties vienu reklāmu – youtube.com/watch?v=MiHsxQJ9ZOo. Stīvens Sommers arī balsta savas filmas uz CGI, visus pārējos filmu veidojošos elementus atstājot novārtā, un tomēr viņa šogad iznākusī filma GI Joe, lai gan ir nenormāls sūds, tad vienalga ir labāks un izklaidējošāks par Beja Transformers 2. Un tad nu ir vēl tāds režisors Rolands Emerihs, kuram ļoti pie sirds iet katastrofu filmas. Viņš mums ir parādījis kā citplanētieši atlido un visu saspridzina, kā Godzilla izārda Ņujorku un kā zeme kļūst par lielu ledus kluci. Un nākošnedēļ uz kino ekrāniem ir gaidāma Emeriha jaunākā filma 2012, kurā šoreiz tiks sagrauta visa pasaule. Spriežot pēc treileros redzētā – 2012 būs ultimate disaster movie. Jā, Emeriham ļoti labi padodās uzņemt milzīgas katastrofu filmas, pilnīgi vienalga cik sviestains ir sižets un aktieru tēlojums, galvenais ir jo vairāk iznīcības, jo labāk. 2012 es noteikti iešu aplūkot uz kino ekrāniem, lai pilnībā izbaudītu efektus. Bet līdz tam man ir radusies interese noskatīties Emeriha Godzillu, kuru pēdējo reizi skatījos, kad vēl biju ļoti mazs, toreiz patika, tagad pieļauju, ka filma būs mans “guilty pleasure“. Tā lūk.
Pagājušās nedēļas laikā noskatījos visas iznākušās seriāla “How I Met Your Mother” sērijas. Un jā, lai cik dīvaini tas nebūtu – iepriekš nebiju redzējis vēl nevienu sēriju, lai gan biju lasījis labas atsauksmes, vienkārši HIMYM mani neuzrunāja, jo bija citi seriāli, kurus skatīties un komēdiju žanrs man nav īpaši tuvs, vairāk dodu priekšroku action un fantastikai. Bet tā nu sanāca, ka nolēmu dod seriālam iespēju un tas man iepatikās, pat ļoti, jo reāli visu brīvo laiku pagājušonedēļ pavadīju, lai noskatītos visas sērijas, pat atrauties nevarēju. Ļoti izklaidējošs un laba humora pilns seriāls, kuru pēc awesomeness skalas vērtēju ar 10/10. Un vismaz manās acīs HIMYM sasit lupatās jebkuru citu komēdijseriālu. Turpmāk, katru nedēļu, kad iznāks jauna sērija – man tie būs kā mazi svētki. Tā kā tiem, kas nav redzējuši – ļoti silti iesaku noskatīties! Pēc tam man teiksiet paldies.
Viena lieta man gan nepatika – seriālā visiem MacBook’iem bija aizklāts ābols. WTF?
Man ļoti ir iepatikusies dziesma The Proclaimers – I’m Gonna Be (500 Miles), kuru pirmo reizi dzirdēju šonedēļ – skatoties seriālu “How I Met Your Mother”. Seriālā šī dziesma ir divu galveno varoņu Teda un Maršala tāda kā road trip dziesma. Tiklīdz kā šo skaņdarbu sadzirdēju, tā tulīt to “nopirku” un klausījos over and over and over and over again. Arī tagad veicot šo ierakstu fonā skan šī dziesma. Un vienmēr klausoties “500 miles” atcerēšos par viskrutāko komēdijseriālu ever – “How I Met Your Mother”.
Dziesmas klipu varat noskatīties – youtube.com/watch?v=tM0sTNtWDiI (diemžēl U-tube neļauj embedot).
