Filmai Trick ‘r Treat uz kino ekrāniem vajadzēja iznākt 2007. gada oktobrī. Bet kaut kādu, īsti nezināmu, iemeslu dēļ Warner Brothers filmu pārcēla uz nenoteiktu laiku. Un tikai tagad, divus gadus vēlāk, filma ir kļuvusi pieejama plašākai publiskai apskatei, bet nu, jau kā straight-to-video. Paldies jāsaka Warner kompānijai, ka filma vispār ir izdota, bet publisks fuj, ka tik ilgi tā tika marinēta. Bet tas nav traucējies, jau tagad filmai iegūt kulta statusu.

Trick ‘r Treat sastāv no pieciem īsiem šausmu stāstiņiem labākajās Tales From The Crypt tradīcijās. Filmas darbība noris kādā mazpilsētā, Helovīna vakarā.

Galvenie filmas plusi ir ļoti spēcīgi radītā Helovīna noskaņa, jo šie svētki un tradīcijas, kuras jāievēro ir filmas centrālais temats. Ļot baudāms vizuālais noformējums, gan dekorācijas, gan apgaismojums, operatora darbs, visi kameras lenķi, viss tas ir nostrādāts tuvu perfektumam. Dinamisks muzikālais pavadījums, tāds nedaudz oldschool. Aktieri ok, Dylan Baker un Brian Cox bija ļoti labi, Anna Paquin bija ļoti HOT. Interesants filmas ritējums ar vairākiem stāstiņiem, kuri veiksmīgi ir sapīti kopā, ne hronoloģiskā secībā. Vēl tam visam klāt melnais humors. Kā arī visādi mazi sīkumi, vērīgākiem skatītājiem.

Bet viss nav nemaz tik labi, jo filmas garums ir diezgan niecīgs (~ 80 minūtes). Iespējams garums vēl nebūtu galvenā problēma, bet filma likās nedaudz sasteigta. Radās sajūta, ka filma ir pamatīgi apgraizīta, tā rezultātā neviens tēls, stāsts tā īsti nepaķēra un neaizrāva, jo pārāk maz ekrānlaiku saņem. Protams skatīties visu kopumā bija pietiekami aizraujoši un visi pozitīvie elementi filmu izglāba.

Priekš manis filma nenostrādāja tik veiksmīgi kā būtu gribējis, jo biju uzlicis pārāk lielas cerības, ka tā būs praktiski masterpiece. Un tomēr savu pamatfunkciju – izklaidēt skatītāju, Trick ‘r Treat prot ļoti prasmīgi. Tā kā 8/10 ir godīgi nopelnīts. Stipri skatāmāka par n-tajām pēdējo gadu šausmu filmām. Salīdzinoši – filma ne ar ko daudz neatpaliek no šā gada Drag Me To Hell. Un domāju, ka ASV filma kļūs par tradicionālo must see filmu katru gadu Helovīna vakarā.

House M.D. manuprāt ir viens no pēdējo gadu labākajiem seriāliem, liekams vienā plauktā ar “Lost” un “The Sopranos“. Esmu redzējis visas līdz šim iznākušās sērijas un uzskatu, ka seriāls visu piecu sezonu laikā nereizi nav krities kvalitātē. Vienīgā problēma bija, kad ap trešo sezonu sēriju uzbūves formula, jau sāka piegriezties, bet pateicoties jaunu tēlu ieviešanais ceturtajā sezonā – seriāls atguvās.

Šodien startēja House M.D. jaunā sezona. Pie tam tā bija dubultsērija. Un teikšu atklāti – šīs sērijas laikā Hausa tēls tika attīstīts vairāk kā jebkuras iepriekšējās sezonas laikā. Tā bija patiesi emocionālākā un patiesākā sērija, paceļot seriāla latiņu augstāk kā jebkad iepriekš. Šī dubultsērija ir skatāma kā kārtīga kinofilma un es silti iesaku to noskatīties arī visiem tiem, kuriem šis seriāls bija apnicis. Viennozīmīgi – pats labākais seriāla starts ever.

Vienīgi turpmākajās sērijās, cik saprotu, seriāls atgriezīsies vecajās sliedēs, bet tas nekas.

Līdz 2002. gadam, kad vēl man pašam nebija dators, datorspēles īpaši neinteresēja un negāju uz datorsaloniem vai pie draugiem, klasesbiedriem spēlēt. Kautkur kautko paspēlēt protams sanāca, bet neko konkrētu neatceros.

2002. gadā arī manās mājās parādijās dators. Pirmā spēle, kuru nopirku un uzinstalēju bija GTA III. Pēc tam arī sākas spēļu pirkšana un spēlēšana – daudz un dikti. Lai gan parasti man trūka apņēmības iziet spēles uz visiem 100%.

Uz to laika periodu mani lielākie favorīti, sirdij tuvākās gāmes bija Mafia, Warcraft 3, Jedi Knight II.

Vēlāk, kad sapratu, ka internetā var “iegādāties” jebkuru spēli, pārstāju tās pirkt un tā vietā pumpēju no neta. Bet tad, jau beidzās tā burvība, kad veikalu plauktos izvēlējos spēli, nopirku un spēlēju ilgi. Te viss bija vienkārši – novilku, paspēlēju, izdzēsu, aizmirsu, next.

Un tad bija “klikšķis” numur viens – vecumā ap sešpadsmit gadiem zuda interese par spēlēm. Tikai retu reizi paspēlēju CS 1.6, kādu GTA vai kādu citu spēli.

Bija arī “klišķis” numur divi – kādu gadu pēc pirmā “klišķa” pārstāju vispār spēlēt spēles.

Tagad piemēram uz kompīša stāv tikai GTA IV, kuram ir izieta pirmā misija un, kuru spēlēju reizi trijos mēnešos kādu pusstundu. Arī visas tās spēles, kuras stāv iPod’ā netiek spēlētas. Tik vien kā nopirku, desmit minūtes ietestēju un viss. Spēles mani vairs pilnīgi un galīgi nesaista un neinteresē. Un labi vien ir.

Diendienā pārvietojoties ar autobusu, bez skatīšanās pa logu, arī uzmetu aci salonā esošajiem pasažieriem. Tīri interesanti ir paskatīties kā cilvēki skrien ieņemt brīvās vietas, vai mēģina izkļūt ārā no pārpildīta autobusa, arī man nākas pasvīst, lai izkļūtu vajadzīgajā pieturā ārā, jo no rītiem braucot autobuss ir ļoti pārpildīts. Labi, ka vēl nāk garie autobusi, bet gadās arī parastie, tad nemaz nav forši. Bet ne par to ir šis stāsts.

Tātad, braucu pusdienlaikā uz ķīpsalu ar autobusu, sēdēju, pretī man apsēdās onkulis. Onkulis kā onkulis, bet tāds dīvaini nervozs, uztraukts, aizdomīgs un blakus sev nolika melnu koferi. Koferis kā koferis, bet aizdomīgu šo situāciju padarīja tas kā attiecīgais onkulis šo koferi uzpasēja, turēja taisni un, kad viena tante, autobusa svārstību rezultātā, uzgāzās virsū koferim, tad onka uzreiz sastresojās. Ne uzkrītoši, bet mana vērīgā acs to pamanīja. Manā galvā iešāvās doma, jau no pirmā brīža, kad onkulis apsēdās man pretīm – koferī ir bumba un attiecīgais kofera īpašnieks to transportē uz galamērķi.

Tā bija pirmā situācija par, kuru visdrīzāk es nebūtu rakstījis, ja pēc nedēļas, jau atkal braucot pusdienlaikā uz ķipsalu netrāpītos vēl viena aizdomīga persona. Šoreiz stāvēju kājās. Vienā pieturā iekāpj tāds diezgan dūšigs čalis, labo roku turot jakas kabatā, iekāpj un tā ātri nopēta autobusā esošos pasažierus, etalonu nepīkstina, biļetes nepērk – vienkārši apsēžas vēl joprojām roku turot kabatā. Bez jebkādām emocijām turpina sēdēt. Šoreiz izsecināju, ka attiecīgā persona jakas kabatā tur piščuku un tulīt to izvilks, saņems autobusa pasažierus par gūstekņiem un pieprasīs izpirkuma maksu. Protams viss beidzās ar to, ka nepieciešamajā pieturā es izkāpu ārā, autobuss aizbrauca. Viss.

Secinājums – mazāk jāskatās filmas.

Kādu laiku atpakaļ uz kino ekrāniem rādija filmu The Boat That Rocked, pie mums gan ar nosaukumu Radio Pirāti. Kaut kā īpaši par filmu neinteresējos un nebiju redzējis līdz pagājušo nedēļu to “iegādājos e-veikalā”. Filma ir OK, bet pats labākais filmas aspekts ir tieši soundtrack’s. Radio Pirātos var dzirdēt ļoti daudzas un foršas rokdziesmas no 60-tajiem gadiem. Loģiski, ka “iegādājos” arī soundtrack’u. Bet tieši viena dziesma, kas skanēja filmā un man ļoti, ļoti patika, soundtrack albumā nebija iekļauta – Small Faces – Lazy Sunday, šo dziesmu iegādājos iekš iTunes, jo citur pieejamās versijas bija bojātas un/vai nekvalitatīvas.

Dziesmas videoklips protams kā, jau vairums gadījumos, ir ļoti švaks, bet galvenais, ka dziesma ir laba.

Saite uz video.

Jā, virsraksts nemelo – tieši šis ir bloga Zomg.lv – Pasaules Naba godpilnais simtais ieraksts.

Tad nu kā, jau pienākas šāda veida rakstiem – daži statistikas dati:

1) Blogot sāku 2008. gada 28. oktobrī.

2) Simto ierakstu sasniedzu 319 dienu laikā.

3) Vidēji mēnesi ir veikti ~ 9 ieraksti.

4) Komentāru skaits uz simts rakstiem ir 280, tātad vidēji uz vienu rakstu ir gandrīz 3 komentāri.

5) Top 3 aktīvākie komentētāji (neskaitot mani) – saule (60), ruuditis (51), malinens (11).

6) Top 3 komentētākie raksti – Anekdotes (25), Laimīgu Jauno 2009. gadu! (19), Transformatori: Pieveikto atriebība (9).

RTU ir obligātā sporta nodarbība pirmā kursa studentiem. Bija jāizvēlas kāds no piedāvātajiem sporta veidiem un, ja veselības stāvoklis neļauj nodarboties ar sportu, tad vienalga ir jāapmeklē ārstnieciskā vingrošana. Es protams izvēlējos boksu.

Šodien man bija pirmā nodarbība, lai gan oficiāli tā bija jau otrā, uz pirmo neierados šādu un tādu apstākļu dēļ, pasniedzējam  paskaidroju: “Tā sanāca”.

Treneris nodzenāja pamatīgi, biju nosvīdis un noguris, bet tā bija patīkama sajūta, jo pats savi es nevaru piespiest vingrot un divas reizes nedēļā visu mācību gadu ar prieku apmeklēšu nodarbības. Savādāk bija man tāds mazkustīgs dzīvesveids. Tagad vismaz kārtīgi izkustos un tas arī būs stimuls pārējās nedēļas dienas uzlabot fizisko stāvokli paša spēkiem.

Tā kā – baigi OK.

Ar rudeni sākas netikai jauns mācību gads, bet arī sāk rādīt jaunus seriālus un turpina rādīt, jau iemīļotos – vecos. Kopumā neko īpaši daudz seriālus neskatos, bet tos, kurus skatos – skatos cītīgi, katru nedēļu, no sezonas sākuma līdz beigām. Vienīgais izņēmums bija Prison Break, kuru sākumā skatījos ļoti aktīvi, bet pēdējo sezonu tā arī līdz galam nenoskatījos.

Tad nu pavisam drīz turpinās rādīt, jau esošos seriālus:

10.09 – Supernatural. Sviestains un nenopietns seriāls, jau no paša sākuma, bet pietiekami izklaidējošs, viegli skatāms un neprasa īpaši kustināt smadzenes.

17.09 – Fringe. X-Files līdzinieks, diezgan viduvējs, bet ar nesliktu spriedzi dažās sērijās.

21.09 – Heroes. Seriāls, kura pirmā sezona bija ļoti laba un pēdēja pilnīgs sūds, bet ieraduma pēc turpināšu skatīties.

21.09 – House M.D. Manuprāt viens no pēdējo gadu labākajiem seriāliem. Un pēc iepriekšējās sezonas fināla – vajadzētu būt interesantam turpinājumam.

Un no jaunajiem seriāliem mani ieinteresēja:

24.09 – FlashForward. Pagaidām grūti spriest, nezinu, ko var sagaidīt, bet sižets mani ir ieinteresējis.

02.10 – StarGate Universe. Tā pat kā Supernatural arī Stargate ir nenormāls, bet izklaidējošs sviests Esmu redzējis gan visu SG1, gan Atlantis un no treilerī redzētā izskatās, ka šis spin-off’s varētu pat vilkt uz Battlestar Galactica pusi.

Tā kā būs, ko skatīties.

Apple produktiem klāt nāk divas logo uzlīmes. Biju savācis veselas sešas un nolicis rakstāmgaldā, lai marinējās. Bija pagājis laiks un skatos – divas uzlīmes pazudušas! Baigā skāde, posts un negals, bet nu neko darīt – jātiek tam pāri, jāmācās no savām kļūdām un jādzīvo tālāk.

Nu un tad attiecīgi nākošgad plānoju iegādāties MacBooku ar divām uzlīmēm, lai gan sākotnēji biju domājis, ka iegādāšos, jau šogad rudenī, tad sanāca tā, ka nekā nesanāca – naudas nepietika. Tāpēc iegādi pārceļu uz nākamā gada pavasara beigām/vasaras sākumu.

Novēlu visiem skolniekiem un studentiem veiksmīgu jauno mācību gadu!

Saite uz video.