Aptuveni trīsdesmit procenti no visiem mana bloga apmeklētājiem nāk tieši no google’s, meklējot pēc visdažādākajiem atslēgvārdiem. Vispopulārākie atslēgvārdi ir “anekdotes”, “blēras ragana” un “rokas pulkstenis”, vēl ļoti daudzi nāk meklējot ko saistībā ar CSDD eksāmenu. Tā pat daži atslēgvārdi var likt vienkārši pasmaidīt – “aipod tach”, “ko nozīmē paņemt mutē” un “dombrovskis pimpis”.

Viss tas protams ir ļoti jauki, bet īpašas jēgas no šiem apmeklējumiem nav, jo mani interesē, lai cilvēki ne tikai apmeklē blogu, bet arī komentē rakstus. No google’s nāk pliki apmeklējumi. Atklāti sakot – labāk viens sakarīgs un/vai diskusiju raisošs komentārs nekā 100 apmeklējumi.

1) Hostings un domēns. Protams, ka labākais bezmaksas variants ir izveidot blogu zem wordpress.com, bet es uzskatu, ka pašam hostēties un iegādāties domēnu ir daudz labāk nekā būt “piesietam” kādai bezmaksas sistēmai. Tas dod lielāku brīvības sajūtu un padara attiecīgo projektu/blogu nopietnāku un profesionālāku.

Ir iespējams atrast lētu un kvalitatīvu hostingu. Arī domēna cenas nav lielas. Līdz ar to naudas ieguldījumi ir ļoti niecīgi/minimāli. Savukārt ieguvums ir liels.

2) Platforma. Protams, ja ir zināšanas, tad var izstrādāt pats savu blogošanas platformu, bet es iesaku izmantot WordPress. Tam ir pieejami ļoti daudzi un dažādi kažociņi un plugini. Ir ļoti vienkārši izveidot savus vai līdz nepazīšanai pārveidot gatavos.

3) Dizains. Vislabāk ir izvēlēties/izveidot vienkāršu un minimālistisku dizainu. Melns fons un balti burti neizskatās labi, tā pat kā īpaši spilgtas krāsas. Varu ieteikt izmantot K2 kažociņu, kuru var pārveidot pēc savas gaumes. Un izstrādājot savu logo, izmainot krāsas un veicot citas dizaina korekcijas bloga dizians kļūst unikāls. Citādi var sanākt, ka vairākiem blogiem ir viens un tas pats dizains.

4) Rakstu tēmas. Katrs, jau var pats izvēlēties par ko rakstīt, bet es iesaku rakstīt aptverot vairākas tēmas, jeb – viss vienā maisā. Var rakstīt konkrētā nišā, bet visas populārākas ir aizņemtas. Vēl pastāv variants rakstīt sākumā par vairākām tēmām, pēc tam skatīties par ko cilvēki izrāda vislielāko interesi un attiecīgi tajā virzienā blogu virzīt.

5) Bloga popularizēšana. Blogs ir izveidots, raksti tiek rakstīti, tagad, lai pasaule jūs sadzirdētu un blogs kļūtu apmeklētāks varu ieteikt:

a) Blogu pieteikt nekur.lv avotu sarakstam.

b) Izveidot twitter kontu, kur rakstīt īsos (140 simbolu) ierakstus un arī iemest linkus uz saviem jaunākajiem rakstiem.

c) Aktīvi un pārdomāti komentēt rakstus citos blogos un ailītē – mājaslapa/blogs ierakstīt savu bloga adresi.

d) Ja ir lieka nauda, tad var pamēģināt ievietot maksas reklāmu kāda citā blogā vai portālā, vortālā.

Sēžot pie stūres daudz labāk braucas un vadas automobīlis, ja fonā skan laba mūzika. Vel jovairāk, ja tā ir ritmiska, kad pilnīgi gribās ritmā šūpot galvu. Parasti, kad es sēžu pie stūres, fonā klausos radio. Radiostacijas European Shit Radio un visas LR neklausos, dodu priekšroku stacijām Skonto un SWH. Tomēr vislabāk ir pašam sava dziesmu playlist’e.

Piedāvāju jums manu subjektīvo sarakstu ar dažām dziesmām pie kurām braukšana kļūst simts reižu labāka:

Deep Purple – Smoke On The Water (Šis nav nekāds tops, bet, ja būtu, tad tieši šī Deep Purple dziesma ieņemtu godpilno pirmo vietu.)

Queen – Another One Bites The Dust

Led Zeppelin – Kashmir

AC/DC – Highway To Hell, Back In Black

Dire Straits – Money For Nothing

Creedence Clearwater Revival – Fortunate Son

The Doors – Riders On The Storm

George Harrison – Got My Mind Set On You

Willy DeVille – It’s So Easy

Slade – Cum On Feel The Noize

Styx – Renegade

Sabrina – Boys :)

Redzēju sapni, bet tādu ļoti reālistisku un krāsainu, kuru pēc pamošanās vēl diezgan skaidri atcerējos. Sapnī es biju aizgājis uz skolu un uzzināju savus eksāmenu rezultātus – trijos eksāmenos bija F līmenis un vienā E līmenis. Tad es pamodos. Labi, ka tas bija tikai sapnis.

Vēlāk aizgāju uz skolu un uzzināju reālos eksāmenu rezultātus, saņēmu atestātu un sertifikātu, un laimīgs atgriezos mājās.

Centralizētajos eksāmenos ieguvu šādus līmeņus:

matemātikā – C,

angļu valodā – C,

latviešu valodā un literatūrā – C,

fizikā – D.

Esmu stāvā sajūsmā, jo pēc trīs gadu “mācīšanās” un “gatavošanās” eksāmeniem es biju rēķinājies ar zemākiem līmeņiem. Un fizikā vispār es pieļāvu iespēju, ka saņemšu F līmeni.

Laikam, jau mana galva strādā pietiekami labi un esmu spējīgs sasniegt labus rezultātus, bez liekas piepūles.

2008. gada oktobrī savā skapī atradu tauriņnazi (butterfly knife/balisong). Vēlāk novembrī iemācījos ar to iesācēja līmenī rīkoties. Pēc tam noliku tauriņnazi atvilknē, kur viņš marinējās līdz pagājušajai nedēļai, kad sadomāju pamēģināt jaunus trikus, kurus iekštelpās labāk neizpildīt.

Un tapa arī video:

Saite uz video.

Šogad, martā iznāca viena no labākajām komiksu ekranizācijām – Watchmen. Biju stāvā sajūsmā un arī uzrakstīju recenziju.

Tā nu laiks pagāja, filma nedaudz piemirsās līdz, dažas dienas atpakaļ, internetā parādijās filmas pilnā versija – director’s cut. Kas ir par aptuveni divdesmit piecām mnūtēm garāka versija nekā tā ko skatījāmies un kino ekrāniem. Tātad šīs versijas garums bez creditiem ir veselas trīs stundas.

Režisora versija maksimāli uzlabo visu filmu, gan pagarinot jau redzētās ainas un vēl pievienojot veselas epizodes. Tāds kā ultimate fix, kas rada pabeigtības un pilnības sajūtu.

No jaunajām epizodēm vēlos īpaši izcelt ainu, kurā pensionētais supervaronis Hollis Mason tiek nogalināts – spēcīga mūzika, montāža, efekti, dramatisma līmenis – iespējams pati spēcīgākā un emocionālākā aina no visas filmas. Un nākamā jaunā epizode ir impotentās pūces dusmu lēkmē bārā pēc tam, kad viņš uzzina par Hollis Mason nāvi. Miermīlīgais supervaronis vienkārši sāk brutāli dauzīt kādu no bāra apmeklētājiem.

Tātad – must see visiem tiem, kuriem patika Watchmen kino versija. Un, ja pēc kino versija es teicu, ka Watchmen ir viena no labākajām komiksu ekranizācijām, tad pēc režisora versijas es varu teikt, ka Watchmen ir pati labākā komiksu ekranizācija. Kaut kāds pārvērtētais Dark Knight nestāv ne tuvu.

Nepilnu nedēļu atrados Berģos. Tur es fotogrāfēju, dzēru daudz DLight un Beershake, braukājos ar BMX, skaldīju kokus un ļoti ilgi gulēju katru dienu (līdz pat 14:00).

Un protams publiskai apskatei pievienoju vairākas fotogrāfijas.

Turpināt lasīt rakstu »

Filma The Thing stāsta par divpadsmit cilvēkiem, kuri atrodas kādā Antarktikas izpētes stacijā un bez viņiem tur atrodas vēl kaut kas. Šis kaut kas ir nācis no kosmosa, tas spēj pieņemt jebkura organisma izskatu, ko ir nogalinājis. Tagad neviens vairs nevar zināt kurš no komandas biedriem ir īsts un kurš nav.

Filma rada perfektu baiļu, paranojas atmosfēru pateicoties tēliem, kuri savā starpā izrāda neuzticēšanos viens otram. Neziņa kurš būs nākamais inficētais, negaidīti pavērsieni, spriedze visā filmas garumā, arī piemērotā darbības vieta, kura ir izolēta no apkārtējās pasaules. Vēl tam visam klāt Ennio Morrikones filmai atbilstošais muzikālais pavadījums, kurš vēl jo vairāk papildina filmas atmosfēru un noskaņu.

Tā kā filma tapa pirms datoranimācijas laikmeta, tad briesmonis tika taisīts bez CGI. Un, lai ko domā citi, es uzskatu, ka briesmonis spēj iedvest vairāk baiļu nekā jebkurš CGI radījums.

Laikam jau ne tikai viena no visu laiku labākajām šausmu/Sci-Fi filmām, bet arī must see filma jebkuram sevis cienošam cilvēkam, kam interesē, kas vairāk par asiņu pārpilnām, CGI pārbāztām šausmu filmām bez jebkādas oriģinalitātes, kuras pēdējos gados nāk ārā viena pēc otras un nespēj vairs skatītāju ne nobiedēt, ne radīt nepieciešamo atmosfēru. The Thing ir klasika, kura ir liekama vienā plauktā ar Alien un Aliens.

9/10.

Sākumskolā un pamatskolā līdz astotajai klasei neko konkrētu neklausījos. To dzīves periodu nevaru asociēt ar kādu konkrētu mūzikas stilu.

Devītajā un desmitajā klasē es klausījos repu. Mans mīļākais izpildītājs bija EMINEM. Tajā laikā es arī staigāju ar salīdzinoši platākām biksēm kā tagad un galvenais – zemu nolaistām, jo zemāks bija staklis jo krutāks es jutos. Bet tad es biju jauns un dumjš. Labi, ka tas laiks ir pagājis.

Pēc repa es pievērsos elektroniskajai mūzikai. Kādu laiku patika, bet tad sapratu, ka tā nav mūzika priekš manis un ir klausāma tikai klubos, zem ripām. Un tā kā neesmu klubu un ripu piekritējs, tad ar šo mūzikas paveidu viss beidzās.

Un pēc elektroniskās mūzikas es sāku klausīties rokmūziku. Un klausos vēl joprojām. Un arī turpināšu klausīties, jo tā ir īsta mūzika. Man ļoti patīk Queen, Scorpions, Dire Straits, Led Zeppelin un arī daudzi citi izcili rokmūziķi un rokgrupas.

Dažas dziesmas, kuras man ir īpaši tuvas:

The Kinks – A Well Respected Man (Pēc iTunes datiem – mana visklausītākā dziesma)

Scorpions – Wind Of Change, Still Loving You, Send Me An Angel (Ļoti spēcīgas dziesmas)

The Queen – Killer Queen

Dire Straits – Sultans of Swing

Derek And The Dominos – Layla

Twisted Sister – I Wanna Rock

Deep Purple – Smoke On The Water

Bez rokmūzikas, man nav iebildumi arī pret labiem gabaliem no 70-tajiem, 80-tajiem gadiem.

Un vienu gan es varu teikt – es neklausos neko, kas skan pa EHR un MTV, neklausos trako metālu(Slipknot, Korn) un EM0 mūziku(Tokio Hotel) un sen jau neklausos repu un elektronisko mūziku.