Man ir tāds ieradums, ka vienmēr, kad uz rokas man ir rokas pulkstenis tā vietā, lai laiku apskatītos viņā – es ņemu un skatos mobīlajā tālrunī. Un tikai pēc tam sāku domāt – kāpēc tā darīju? Slikts ieradums. Laikam par iemeslu ir tas, ka rokas pulksteni nenēsāju katru dienu, bet gan ejot ciemos, apmeklējot kādus kultūras pasākumus  un vēl dažos īpašos gadījumos.

Un runājot par pašu rokas pulksteni – lietoju Swatch firmas izstrādājumu. Varu teikt visu to labāko. Nopirku teju četrus gadus atpakaļ un ne reizi nav mainīta baterija, ne reizi nav bijusi laika nobīde, strādā ideāli. Izturību gan neesmu pārbaudijis. Un galvenais ir tas, ka Swatch pulksteņi ir tik pat kvalitatīvi kā dārgie Šveices pulksteņi, bet cena ir zemāka.

Noskatījos back to back divas zinātniskās fantastikas filmas, kuras, lai gan ir ļoti atšķirīgas, tomēr tās vieno līdzīga galvenā sižeta līnija – citplanētieši ir starp mums, viņu nodomi nav tie labākie un galvenajam varonim ir jācenšas atvērt acis visai pasaulei.

Kārpentera They Live ir kārtīgs astoņdesmito gadu bojeviks ar lielu daudzumu sviesta un B filmu piegaršu. Sākums filmai ir diezgan lēns un neizteiksmīgs, bet, kad ap trīsdesmito minūti tā sāk uzņemt apgriezienus un kļūst par ļoti izklaidējošu un aizraujošu parodijfilmu, protams – tā nav parodija, bet gribot, negribot par tādu kļūst. Bet galvenā doma, ko filma centās pavēstīt manuprāt ir aktuāla arī mūsdienās un savu aktualitāti nezaudēs.

Savukārt The Arrival ir diezgan viduvēja sci-fi filma, kura nedaudz man atgādināja seriālu X-Files. The Arrival spēj skatītāju izklaidēt, radīt interesi par notiekošo, bet filmas otrajā pusē un vēl vairāk finālā tā kļūst pārāk “lēta” un visu uz labās nots uzsākto novelk uz leju.

Piektdien vienam labam draugam bija vārda diena. Tāpēc sestdien aizbraucu uz Berģiem viņu apsveikt, iedzert, uzcept gaļu un veikt nelielu pastaigu gar ezera krastu. Tā kā līdzi es paņēmu savu ziepju trauku, tad attiecīgi tika veikti vairāki foto uzņēmumi. Dažus no tiem piedāvāšu jums aplūkot.

Turpināt lasīt rakstu »

Šajā rakstā, pavisam īsi, apkopoju pavasara brīvlaikā notikušo un redzēto.

- Kā jau iepriekš minēju, sākoties brīvlaikam, mans dators salūza. Nu jau ir salabots. Mātesplatei bija nosviluši divi mikročipi. Kamēr dators nedarbojās – no tēva biju aizņemies Apple MacBook Pro. Dažu dienu laikā pie viņa tā pieradu, ka bija grūti šķirties. Tāpēc uz gada beigām iespējams iegādāšos arī sev MacBook’u.

- Sākotnēji biju plānojis kādu dienu atvēlēt, lai noskatītos The Godfather triloģiju, bet tā arī nesaņēmos to izdarīt. Tā vietā noskatījos filmu Yes Man ar Džimu Keriju galvenajā lomā. Kopumā diezgan laba, viegla komēdija ar jaukām un laimīgām beigām.

- Vēl noskatījos visas iznākušās seriāla Fringe sērijas. Protams, ka līdz X-Files līmenim netiek. Ir jūtama vienveidība un viduvējība, bet daudzas sērijas piedāvā kvalitatīvu spriedzi un pietiekami interesantu sižetu. Skatīties var.

- Nedaudz pavizinājos pa rajonu ar BMX. Kompāniju man sastādija Pats Saule.

- Diezgan neveiksmīgi saķēru iesnas un klepu. Nekas traks, bet nepatīkami.

- Lieldienās apēdu tikai vienu olu.

- Un vēl Lieldienās biju izbraucis ārpus Rīgas, kur izbaudīju dabu un, šogad pirmo reizi, paēdu šašliku.

- Un dažas dienas atpakaļ, 11. aprīlī forumam apritēja viens gads. Par to protams būs jāiedzer.

Vakar bija pirmā pavasara brīvlaika diena. Ārā bija silts, patīkams un īsteni pavasarīgs laiks. Kārtīgi izgulējos, noskatījos kārtējo seriāla “Supernatural” sēriju, pasērfoju internetā un, vēlāk pēcpusdienā, man pazvanīja Sandis (Pats Saule!) un pasauca ārā, pabraukāties pa rajonu ar BMX. Tātad ar vakardienu atsāku savu BMX sezonu 2009. Pavizinājāmies pa Zolitūdi un devos mājas, kur mani sagaidīja nepatīkams pārsteigums. Mans dators vairs neslēdzās iekšā. Kas tieši par vainu vēl nezinu, bet pieļauju, ka mātes platei vai barošanas blokam ir kirdik. Pagaidām darbojos ar Apple MacBook Pro. Patīk. Vairs negribēšu atgriezties pie PC.

Vakar vakarā, pirms gulēt iešanas, pa televīzijas kanālu “TV3″ noskatījos filmu “Breakdown“. Sākotnēji nekādas lielās cerības uz filmu neliku. Arī miegs nāca, domāju, ka nedaudz paskatīšos un iešu gulēt. Bet, kad sāku skatīties – nevarēju vairs atrauties. Izrādijās, ka ļoti laba filma. Ja vēl nebūtu tās garās reklāmas pauzes…

Filma stāsta par vīru un sievu (vīra lomā Kurts Rasels), kuru vāģis salūzt uz vientuļa ceļa, tuksneša vidū. Par laimi garām braucošais kravas automašīnas šoferis piedāvā pāri aizvest līdz tuvākajam veikalam. Vīrs nevēlēdamies atstāt automašīnu paliek pie tās, kamēr sieva aizbrauc uz veikalu. Tā nu paiet laiks un Kurta Rasela atveidotais varonis atklāj, kas automašīnai par vainu, to iedarbina un aizbrauc uz veikalu. Te nu sākas mistērija, jo veikalā neviens viņa sievu nav redzējis un vēlāk, uz ceļa satiktais, kravas automašīnas vadītājs apgalvo, ka viņa sievu nemaz nav vedis un viņus nekad nav redzējis.

Kopumā ļoti izklaidējoša un spriedzes pilna filma. Kurts Rasels ļoti labi spēja notēlot izmisuma, baiļu pārņemtu cilvēku. Filma piedāvā ļoti interesantu, aizraujošu un dinamisku sižeta ritējumu, ka garlaicīgi nepaliek ne uz mirkli. Diemžēl pāris klišejas un fināla pakaļdzīšanas aina nedaudz filmu sabojā, bet tas nekas. Vērtēju ar 7/10.