Pa vasaru jau esmu paspējis pamatīgi noilgoties pēc iemīļotajiem TV seriāliem, tāpēc ir diezgan patīkami, ka nu jau pavisam drīz atsāksies rudens seriālu sezona. Pie tam šogad būs diezgan daudz ko skatīties:

20.09 – House M.D. Lai gan praktiski visu sēriju uzbūve ir vienāda un reizēm arī nedaudz apnīkstoša, tad Hausa tēls, vismaz man, nekad neapniks. Pie tam seriāls ir viens no pašreiz labākajiem.

20.09 – How I Met Your Mother. Iepriekšējā sezona likās daudz vājāka par pirmajām un tēlu attīstība pamatīgi iebremzēja, bet vienalga gaidu jauno sezonu, jo vienkārši patīk man šis seriāls un Bārnija tēls.

23.09 – Fringe. Man kā savulaik lielam “X-Files” cienītājam šis seriāls ir praktiski must-see.

23.09 – Community. Skatoties pirmo sezonu ļoti daudz smējos un nobeigums arī bija diezgan negaidīts. Noteikti labāks komēdijseriāls par HIMYM.

24.09 – Supernatural. Viens no maniem mīļākajiem seriāliem, ļoti nenopietns un sviestains, bet baigi izklaidējošs un viegli skatāms, pie tam pats seriāla koncepts ir ļoti kruts – divi brāļi braukā apkārt ar savu 1967. gada Chevrolet Impala un sit nost visādus dēmonus un monstrus, pie tam viens no brāļiem ir liels rokmūzikas cienītājs.

26.09 – Dexter. Manuprāt viens no visu laiku labākajiem seriāliem un rudens sezonā visgaidītākais, kā arī izskatās, ka jaunajai sezonai vajadzētu būt ļoti spēcīgai, dramatiskai un interesantai.

26.09 – Bored To Death. Vē viens komēdijseriāls, kura iepriekšējā sezona gan bija ļoti īsa, bet baigi laba un tieši sezonas otrajā pusē seriāls kļuva īpaši smieklīgs un izcils, tāpēc teorētiski visai otrai sezonai būtu jābūt perfektai.

28.09 – StarGate Universe. Seriāls izrādijās daudz nopietnāks un lēnāks nekā SG1 un Atlantis, no vienas puses seriāls vairs nav tik izklaidējošs, bet noteikti ir labāks.

Tālāk no jaunajiem seriāliem, pagaidām, mani ir ieinteresējuši tikai divi:

20.09 – The Event. Izskatās, ka varētu būt diezgan nopietns konspirāciju pārpildīts trilleris.

20.09 – Hawaii Five-0. Tādā paša nosaukuma action seriāla rimeiks.

Vakar San Diego notiekošajā ikgadējā gīku festivālā “Comic-Con” pati svarīgākā bija Marvel gaidāmo filmu prezentācija. Pirmais tika prezentēts īss video no “Captain America”, savukārt pilnvērtīgu treileri režisors Joe Johnston sola uz gada beigām. Tālāk sekoja pilnvērtīgs “Thor” filmas treileris, kurš diemžēl vēl internetos nav nopublicēts un pagaidām vēl nav zināms kad tas varētu notikt. Jebkurā gadījumā pēc atsauksmēm un treilera apraksta izklausās, ka “Thor” būs ļoti episka filma, kas īstenībā jau tāpat sen bija zināms.

Turpinājumā tam visam sekoja pasākuma lielā kulminācija, kad uz skatuves uznāca visi galvenie aktieri, kas piedalīsies mega filmā “Avengers”:

Saite uz video.

Episks izcilu aktieru sastāvs. Filma būs, kas milzīgs, vērienīgs – praktiski jebkura komiksu filmu cienītāju sapņu piepildījums. Vienīgā nepatīkamā vēsts, ka Edvardu Nortonu, kurš attēloja Brūsu Banneru iekš “Incredible Hulk” filmā “Avengers” nomainīs aktieris Marks Rufalo. Jau otrā reize, kad Marvel nomaina kādu aktieri. Bet par to Atriebēju komandu papildinās Džeremijs Renners Hawkeye lomā.

Tad nu jau septembrī varam gaidīt Iron Man 2 Blu-ray, lai filmu noskatītos vēlreiz iekš Full HD, tālāk 2011. gada maija mēnesī mana nākošā gada visgaidītākā filma “Thor”, pēc tam jūlījā mana nākošā gada otra gaidītākā filma “Captain America” un 2012, gadā “Avengers”, pēc, kura noteikti varam gaidīt “Iron Man 3″ un citu ekranizāciju vēl nepiedzīvojušu supervaroņu solo uznācienus, kā piemēram “Ant-Man”, “Doctor Strange” un pēc tam jau drošvien “Avengers 2, 3, 4, 5, 6″ un vēl visu ko. Jā, esmu ļoti liels Marvel komiksu ekranizāciju cienītājs.

Pagājušajā rudens-pavasara sezonā tika rādīts tāds seriāls “FlashForward”. Seriāls bija interesants un diezgan liela vēriena, tomēr brīžiem tas kļuva lēns un sviestains, kā rezultātā skatītāju skaits kritās un seriāls tika atcelts. Žēl, jo potenciāls bija, bet pats stulbākais ir tas, ka seriālā netikai netika noslēgtas iesāktās sižeta līnijas, bet arī tika atstāts pamatīgs cliffhanger. Praktiski sanāk, ka viss tas laiks ko veltīju seriālam ir liekams kaķim zem astes. Un ar “FlashForward” nebūs kā ar “Jericho”, kur fani panāca, lai tiktu uzfilmēts kāds turpinājums. Tiešām žēl.

Tālāk šī pavasara beigās startēja seriāls “Happy Town”. Diezgan interesants mistikas, drāmas un detektīva apvienojums, pat atgādināja izcilo “Twin Peaks”. Diemžēl reitingi bija ļoti zemi un seriāls tika atcelts. It kā, jau iznāca visa sezona līdz galam, bet seriāls reāli palika karājoties gaisā – pēdējā sērijā bija iebāzts debīls sižeta pavērsiens un īstenībā pēdējās sērijas bija drausmīgi sliktas, bet vienalga bija interese saņemt normālu atrisinājumu.

Nu lūk – šie ir tikai divi konkrēti piemēri no šī gada, kad seriāli tiek atcelti, tas pats “Twin Peaks” jau arī savulaik palika nepabeigts ar diezgan nopietnu cliffhanger’u, kas nemaz nebija patīkami. Pareizs solis no studiju puses šajos gadījumos būtu atceļot seriālus vismaz uzfilmēt sakarīgu noslēgumu, nevis atstāt nepabeigtu stāstu. Reāli es vairs nevaru droši sākt sekot līdzi jauniem seriāliem, jo atcelts var tikt jebkurš.

Kamēr man vēl ir brīvlaiks, cenšos laiku patērēt lietderīgi, tāpēc daļu no tā veltu tam, lai noskatītos daudzas neredzētas filmas un seriālus. Tad nu viens no seriāliem, kuru tikko pabeidzu skatīties ir “Bored To Death”, kurš startēja pagājušā gada septembrī. Seriāla pirmajā sezonā ir tikai astoņas, aptuveni trīsdesmit mīnūtes garas sērijas, bet jau rudenī ir gaidāma otrā sezona.

Seriāls stāsta par Džonatanu (Jason Schwartzman), kurš, pēc šķiršanās ar savu draudzeni, Craiglist portālā izliek sludinājumu piedāvājot privātdetektīva pakalpojumus (protams viņš nav nekāds privātdetektīvs). Attiecīgi arī parādās klienti ar dažādiem lūgumiem.Tad vēl Džonatanam ir divi draugi, kuru lomās ir Ted Danson un Zach Galifianakis.

“Bored To Death” ir ļoti labs un izklaidējošs seriāls ar labu humoru un spēju skatītājā radīt interesi par notiekošo, pateicoties tēliem un visām situācijām, kurās galvenais varonis iekuļas. Īstenībā pat jābrīnās cik veiksmīgi autoriem ir izdevies vienas trīsdemit minūtes īsas sērijas laikā daudz paspēt izdarīt, iepazīstināt ar lietu un to atrisināt, pilnībā neko nesasteidzot un vēl virzīt uz priekšu tēlu dzīves. Pie tam seriāls pirmās piecas sērijas ļoti interesanti uzreiz kopā nesalaida visus trīs galvenos tēlus, bet ļava mums skatītājam vērot tikai kā galvenais varonis saspēlējas vienlaicīgi ar vienu no saviem draugiem, bet kad no sestās sērijas visi trīs tēli tika palaisti kopā, tad seriāls kļuva vienkārši izcils. Bija pilnīgi jūtams kvalitātes pieaugums sezonas laikā, tāpat sērijām ejot uz priekšu tas kļuva daudz interesantāks un izklaidējošāks. Tā kā – iesaku visiem, kas vēl nav paguvuši, seriālu ievērtet, kvalitatīva izklaide garantēta. Ar nepacietību gaidu otro sezonu, un vispār šoruden būs tik daudz labu seriālu, ko skatīties.

Vairāk kā mēnesi atpakaļ izlasīju labas atsauksmes par seriālu “Breaking Bad”, kurš uz to momentu atradās trešās sezonas vidū. Nolēmu sākt skatīties. Jau pēc pirmās sērijas sapratu cik šis seriāls ir izcils. Pamatā tāda nopietna krimināldrāma ar nelielu daudzumu melno humoru, bet ne jau uzspiestu, bet tādu no situācijām, kurās varoņi iekuļas. Vēlāk gan seriāls palika vēl nopietnāks.

Pats seriāls stāsta par kādu pusmūža vecuma ķīmijas skolotāju Valteru, kuram tiek konstatēts plaušu vēzis, ģimenē tiek gaidīts otrais bērns un neko izcili ienākumi nav. Tāpēc Valters nolemj “cept” metaamfetamīnu, kopā ar vienu no saviem bijušajiem skolniekiem – Džesiju. Un tad nu visas trīs sezonas varam sekot līdzi abu galveno varoņu grūtajam ceļam narkotiku biznesā.

Ļoti neparedzams un aizraujošs seriāls ar ļoti ticamu aktieru tēlojumu un tēlu motivācijām. Un trešās sezonas nobeigums bija vienkārši wow. Pirmkārt jau finālu tik perfektu un varoņu rīcību ticamu padarīja tieši neilgi pirms fināla iznākusī sērija ar nosaukumu “fly”, kurā visa darbība norisinājās laboratorijā, kurā abi galvenie varoņi mēģināja nosist tur ieklīdušo mušu, bet tieši šīs sērijas laikā tik labi varēja izprast tēlu savstarpējās attiecības, kas pilnība pamatoja viņu rīcību divās pēdējajās sērijās.

Kopējās kvalitātes ziņā “Breaking Bad” lieku vienā plauktā ar “The Sopranos”. Iesaku!

Neesmu lasījis komiksu pēc, kura filma ir veidota, bet biju dzirdējis daudz labas atsauksmes. Tāpēc biju noskaņojies uz ļoti labu un izklaidējošu filmu, saņēmu daudz vairāk. ”Kick-Ass” kicks ass.

Kick-Ass alter ego Dave Lizewski bija ļoti dabisks/ticams tēls un aktieris attiecīgai lomai bija perfekti piemeklēts. Visas reakcijas, mēģinājumi spoguļa priekšā, arī balss tik ideāli atbila tādam superhero wannabe. Tālāk Big Daddy un Hit-Girl vispār bija izcils supervaroņu duo, Nikolass Keidžs ar savu tēlojumu un attieksmi pret meitu, bet Hit-Girl vienkārši bija over, over the top (bet tādā labā nozīmē) un situāciju pavisam absurdu padarīja tas, ka tieši 11 gadus jaunā meitene ir tā, kas filmā visvairāk visus sagriež un sacaurumo. Un tad vēl Marks Strongs bija izcils ļaundaris. “Mommy! I want a Kick-Ass party! Dumb little fucks.”

Filma ļoti plūstoši gāja uz priekšu, nevienā momentā nebija nekā lieka vai kādas aizķeršanās. Viscaur filmai tiku pamatīgi izklaidēts un, lai gan filma bija ļoti nenopietna un daudzviet pamatīgi pārspīlēta, dažos brīžos tā kļuva pat diezgan dramatiska. Action ainas bija ļoti prasmīgi uzbūvētas, pirms tām ļoti labi tika uzkāpināta spriedze. Kā arī asprātīgs humors, pārsvarā tieši dialogos. “Who the fuck you supposed to be? The Green Condom?”

Tāpat filmai ir perfekts soundtrack. Ļoti veiksmīgi tika izmantota John Murphy sakomponētā mūzika no filmām “Sunshine” un “28 Days Later”, Gnarls Barkley dziesma “Crazy” braucot ar automašīnu, Hit-Girl pirmās action ainas fonā skanošais The Dickies ”Banana Splits” un fināla apšaudes laikā dzirdamais Joan Jett ”Bad Reputation” bija vienkārši trāpijumi desmitniekā. Tāpat arī viss pārējais fonā skanošais bija perfekti pieskaņots ekrānā notiekošajam.

Kick-Ass ir pilnīgi absurda, ļoti asprātīga, aizkustinoša un cilvēcīga filma, kuru vislabāk varētu raksturot kā “Spider-Man meets Kill Bill”. Kick-Ass ir viena no visu laiku labākajām komiksu ekranizācijām. Gala vērtējums – 9/10.

Pie mums uz kino ekrāniem no 2. jūlija.

Vakar pavisam beidzās “Lost”, šodien pienāca kārta izcilajam action seriālam “24″, kurš arī noslēdzās pavisam (it kā vēl tiek plānota filma, bet seriāls kā tāds ir beidzies). Un kā, jau mūsdienās tas ir pieņemts – bija dubultsērija.

Seriāla pirmo un otro sezonu savulaik vēl skatījos pa TV. Visas pārējās esmu skatījies vienā piegājienā uz PC. Šis ir tas seriāls, kuru vienkārši nav iespējams skatīties pa vienai sērijai nedēļā, tāpēc vienmēr sagaidīju, kad ir iznākusi pilna sezona un, tad pāris dienu laikā to noskatījos.

Pagājušās sestdienas vakarā īsti nebija ko darīt, tāpēc izdomāju, ka sākšu skatīties astoto sezonu un šīs nedēļas laikā pabeigšu, bet sanāca tā, ka iesāku skatīties un turpināju visu nakti uz svētdienu, līdz pat rītam, noskatījos 22 sērijas praktiski nonstopā, pārāk aizraujoši, lai kaut vai uz mirkli atrautos. Spriedzes un negaidītu pavērsienu pilna sezona (tāpat kā visas iepriekšējās). Noslēdzās arī viss diezgan neslikti, Džeks Bauers devās bēgļu gaitās, kas arī ir visreālakais variants pēc tā, ko sezonas beigās šis sadarīja un pa lielam jaunu sezonu neprasās, no kinofilmas gan neatteiktos, par piemēram Džeka piedzīvojumiem kaut kur Eiropā.

Pavisam oficiāli – “24″ ir viens no visu laiku labākajiem action un spriedzes seriāliem.

Šodien iznāca populārā TV seriāla “Lost” pavisam pēdējā sērija (series finale), pie tam tās garums bija 100+ minūtes (neierasti priekš seriāliem), bet tas protams ir ļoti pozitīvi, jo rezultātā bija pietiekami daudz laika, lai atrisinātu galvenās sižeta līnijas un seriālu noslēgtu godam, kas arī daudzmaz tika izdarīts.

Sestā sezona nomainīja seriāla žanru, no fantastikas uz fantāzijas, padaudz sviesta ar labā un ļaunā cīņu, mistisko gaismu no pazemes u.c. lietām. Nekad pirmās sezonas laikā nebūtu iedomājies par tādu iespējamo pēdējo sezonu. Tāpat arī ir skaidrs, ka sākotnēji pirmās sezonas tika uzņemtas bez mazākās idejas par to kā viss varētu beigties.

Tad nu runājot par finālu. Personīgi man būtu prasījies, ko vērienīgāku/episkāku. Īsti nepatika cik viegli tika galā ar Locke/Smoke monster, kā arī atbildes uz daudziem jautājumiem tā arī netika dotas (bet tas varbūt arī ir labi). Pats stāsts ar galvenajiem varoņiem manuprāt atrisinājās perfekti un tur vairs nekādi turpinājumi nesanāktu. Bet visvairāk man patika tas, ka izrādijās, ka flashsideways nemaz nav flashsideways, bet gan šķīstītava, kurā visi galvenie varoņi pēc nomiršanas vēlreiz izdzīvoja savu dzīvi (alternatīvu variantu, protams), lai atrastu viens otru un kopīgi dotos tālāk (uz debesīm). Tādā ziņā fināls bija spēcīgs un emocionāls.

Tā kā viens no visu laiku labākajiem, vērienīgākajiem un populārākajiem TV seriāliem ir beidzies.

Iron Man 2, mana šī gada gaidītākā filma. Pirms filmas iznākšanas sekoju līdzi visiem filmas jaunumiem, biju redzējis visus treilerus, tv spot’us un intervijas ar aktieriem. Biju pamatīgi sahaipojies, nemaz nerunājot, ka vispār esmu ļoti liels komiksu ekranizāciju cienītājs un pavisam tuvas man ir tieši Marvel komiksu ekranizācijas un tas, ko Marvel tagad dara ar savām filmām – uzbūvējot vienoto cinematic universe, kas saplūdīs filmā The Avangers ir praktiski mans un arī jebkura cita komiksu cienītāja sapnis. Šajā sakarā novēlu veiksmi Marvel, lai viņiem arī ar turpmākajiem varoņu solo projektiem viss izdodās tik pat labi kā ar Iron Man un The Incredible Hulk.

Tad nu runājot par Iron Man 2. Aktieri ir izcili, Roberts Daunijs jaunākais ir Tonijs Stārks, tieši viņš bija pats galvanais elements, kas pirmo filmu padarīja tik izcilu un šoreiz nav savādāk. Dons Čīdls ir ne sliktāks Roudijs par Terensu Hovardu. Šoreiz arī mums tiek kārtīgi ļaundari, Mikija Rurka atvedotais Whiplash ir riktīgs badass, Sems Rokvels ir perfekts Stārka wannabe, nav brīnums, ka vēl pirms pirmās filmas viņš bija potenciālais kandidāts uz Tonija Stārka lomu. Jā un Skārleta Johansone ir super hot un viņas kustības iebrūkot Hammer Industries bija wow. Bet te arī varu pieminēt pirmo mīnusu sakarā ar filmu – visi šie tēli (izņemot Stārku un Peperu Potsu) saņēma nedaudz par maz ekrānlaiku. Īstenībā žēl, jo piemēram Whiplash’am bija liels potenciāls kļūt par vienu no labākajiem ļaundariem komiksu ekranizācijās, bet kaut kā filmas otrajā pusē nekas ar šo tēlu tā īsti netika darīts, taisīja šis tik tos robotus un arī fināla uznāciens viņam bija īss.

Sižets tāpat kā iekš Iron Man bija diezgan vienkāršs un šoreiz pat nebija nekādi nopietnie draudi pasaulei, praktiski stāsts par Stārka problēmām, un ļaundaris, kas arī bija tikai ieinteresēts Toniju iznīcināt. Sižeta ritējums/temps bija ok, tomēr IM uz priekšu gāja nedaudz plūstošāk. Filmas laikā tika veiksmīgi izspēlēti daudzi joki, kuri tur ļoti labi iederējās un filmu padarīja dzīvāku. Personīgi man ļoti patika tas par “ex-wife” un tieši tāpēc, ka pirms filmas iznāca novele, kas bija balstīta uz kādu no pirmajiem Iron Man 2 scenārijiem un tad nu vienā komiksu ekranizāciju forumā bija uzrakstīts īss stāsta kopsavilkums un fināls bija aprakstīts tā, ka Iron Man nemaz ar Whiplash necīnās un WarMachine ar savu ex-wife šo iznīcina, loģiski, ka gan es, gan daudzi fani nebija ar šādu iespējamo finālu apmierināti – nu un tad attiecīgi šis joks filmā priekš manis nostrādā vēl desmit reizes labāk.

Action’s nav režisora Džona Favroa stiprā puse, tomēr var redzēt, ka pieredze ir augusi kopš Iron Man. Sacīkšu mašīnu sagriežiena in slow motion izskatijās super cool un pati cīņa sacīkšu trasē bija ļoti iespaidīga, skats sākumā, kur Whiplash iziet trasē, ieslēdz savas pātagas un no muguras nodeg nost kostīms bija vienkārši badass. Stārka un Roudija cīņa arī bija laba, Tonija mājas tika izārdītas ne pa jokam. Tomēr fināla cīņas varēja būt iespaidīgākas, ok Black Widow Vs apsargi bija smuki, lidināšanās pa gaisu – nekas īpašs, Iron Man un WarMachine back 2 back cīņa ar robotiem bija awesome, bet lielais fināls ar Whiplash īsti nebija izdevies – Whiplash tikai stāv uz vietas un vicinās ar pātagām, Iron Man un WarMachien tik šaudās un minūtes laikā cīņa jau ir beigusies. Nu, ja salīdzina ar pirmās filmas fināla cīņu, tad bija labāk, cīņa bija ātra un efektīga, bet prasītos, ko daudz episkāku un vēl iespaidīgāku. No specefektu viedokļa protams viss bija izcili, ILM jau atkal ir labi pastrādājuši.

Vēl man ļoti patika filmas soundtrack. AC/DC ir tieši tas, kas vajadzīgs. Kā arī ļoti patīkami bija sadzirdēt Queen – Another One Bites Dust (kas ir manai sirdij tuvākā Queen dziesmām) un Mark IV Vs Mark II cīņu ainai fonā skanošais Daft Punk – Robot Rock bija trāpijums desmitniekā. Vienīgi žēl, ka Black Sabbath – Iron Man tā arī neizskanēja.

Un priekš faniem filmā bija manāms Captain America vairogs, un pēc titru ainā Thor āmurs bija vienkārši epic.

Tā kā kopumā ļoti laba, izklaidējoša filma, kura praktiski ir vienā līmenī ar savu priekšgājēju. Noteikti iesaku!

Gala vērtējums – 8/10.

Nākošgad varam gaidīt Thor maija sākumā, Captain America jūlijā un 2012. gada maijā – The Avengers.

Oskaru ieguvēju sarakstu varam aplūkot šeit: imdb.com/Sections/Awards/Academy_Awards_USA/2010.

Protams labi, ka Avatar nesaņēma Oskaru par labāko filmu un Kamerons par labāko režisoru, jo Avatar īstenībā ir stipri pārvērtēta filma un nebija pelnījusi arī nominācijas. Būtu, jau gribējies, lai šie oskari tiek Inglourious Basterds, bet jau pirms Oskaru ceremonijas bija skaidrs, ka Tarantino šie Oskari nespīd. Hurt Locker ir ļoti laba filma, bet es šaubos vai tik laba, lai savāktu abas galvenās balvas. Par specefektiem balva godīgi aizgāja Avataram, par labāko animācijas filmu es dotu Fantastiskajam Lapsas kungam, bet UP arī bija labs un tā kā tas ir Pixar produkts tad savādāk nemaz nevarēja būt. Christoph Waltz iekš Basterds bija tik izcils, ka tur neviens cits konkurents pat ne tuvu nestāvāja. Tā kā kopumā gandrīz viss bija godīgi sadalīts, bet gandrīz viss. Jo Oskaru par Best Writing, Screenplay Written Directly for the Screen vajadzēja saņemt Kventinam Tarantino. Punkts. Hurt Locker šo uzvaru nemaz nebija pelnījusi, tas vispār ir pilnīgs absurds, vienkārši WTF? Es biju pilnībā pārliecināts, ka Tarantino atgriezīsies mājas vismaz ar šo godīgi nopelnīto oskaru, bet nē. Tieši šī iemesla dēļ manās acīs Oskari ir zaudējuši savu vērtību pilnībā.