Ja man būtu jāizvēlas starp labu burgeri un jebkuru citu ēdienu – es izvēlētos burgeri. Esmu liels burgeru cienītājs, tomēr ikdienā nemaz tik daudz tos nepatērēju, šad un tad tik ieskrienu McDonaldā vai Hesburgerā. Tad nu lūk – sēdēju es mājās un izdomāju, ka jāpagatavo burgeris, pēc tikko galvā izdomātas receptes.

Sastāvdaļas: Burgeru maizītes (nopērkamas visos lielveikalos), liellopu gaļa (ar šo man baigi paveicās, jo tirgū bija nopērkama super svaiga un sulīga gaļa, kuru tur pat uz vietas samala), tomāts, salātu lapas, sīpols, kečups (ļoti labs un garšīgs ir “Francis” kečups pikantais). Viss.

Pagatavošana: Uz vienu burgeru ir nepieciešams 100 grami gaļas. Liellopu gaļai klāt pievieno tikai sāli un piparus, gaļu vēlams uztaisīt plānu un lielāku par burgera maizi, jo cepjot gaļa savilksies. Burgeru maizītes pārgriež uz pusēm un nedaudz uzgrauzdē (piemēram krāsnī). Gaļu cepj eļļā uz uzkarsētas pannas. Kad gaļa ir gatava burgera izkārtojums ir sekojošs – burgera maizītei virsū uzliek vairākus sīpolu gredzenus, pa virsu uzspiež kečupu, tālāk virsū liek gaļu, tai pa virsu tomāta šķeli, tomātam virsū salātu lapas un pa virsu burgera mazīti. Gatavs.

Iznākums: Burgeris sanāca ļoti sulīgs un garšīgs, personīgi man nekādas citas papildus sastāvdaļas neprasijās, apēdu divus tādus un jutos ļoti labi paēdis. Tā kā iesaku pamēģināt.

Papildus norādījumi: Klāt dzeram alu.

Pagājušajās brīvdienās devos tālāk no Rīgas centra, kur internets nav pieejams. Protams uz manas Nokia e65 to var pieslēgt, bet es vienkārši neciešu tik mazus ekrānus, bet tā kā tagad man ir MacBook’s tad problēma ir atrisināta, atliek Mac’am tikai pieslēgt internetu no mobīlā telefona. Nedaudz pagoglēju un izrādijās, ka tas ir ļoti vienkārši izdarāms.

Es lietoju OKarti un viņiem ir tāds pakalpojums kā internets par fiksēto maksu dienā (lēns ātrums, bet pietiekams, lai iečekotu meilu, twitter un pasērfotu netā). Lai viss strādātu telefonā ir jānomaina piekļuves punkts uz internet.lmt.lv, kas ir atrodams zem rīki/uzstādījumi/savienojums/pakešdati. Tālāk iekš MacBook’a ir zem System Preferences/Network jānospiež Create a new service un jāizvēlas – Bluetooth DUN. Tālāk izmantojot Bluetooth jāsavieno Mac’s ar telefonu un pie tiem pašiem System Preferences, kur ir Telephone Number jāieraksta *99#, kas liek telefonam savienoties ar GPRS, spiežam Connect. Un tas arī ir viss, internets visur un vienmēr kamēr ir kredīts un zona.

Ir tāda lietā kā video čatrulete (piemēram Chatroulette.com), kurai tu pieslēdzies ar savu webkameru un tiec savientos ar kādu pilnīgi random svešinieku no jebkuras pasaules malas, nepatīk – spied next, un tiec savienots ar nākamo personu, vai kādu dzimumlocekli.

Tad nu viens čalis vārdā Mertons ierakstīja dažus video (un tos nopublicēja iekš youtube.com), kuros viņš čatruletē spēlē piano un freestailo ar čatā satiktajām personām. Ar tikai diviem video, kuri iznāca marta mēnesī Mertons jau ir #89 – Most Subscribed (All Time) un video skatīti jau vairākus miljonus reižu.

Un tad nu tieši vakar ir iznācis ilgi gaidītais Chat Roulette Funny Piano Improv #3:

Saite uz video.

Atklāti sakot trešais video nav tik labs kā divi iepriekšējie, šoreiz Mertons varbūt nedaudz par daudz cenšās būt smieklīgs, kā arī pirmajā un otrajā video bija labāka lirika un lipīgākas melodijas, tāpēc labāk, kas vēl nav redzējuši iepriekšējos video, iesaku to izdarīt: Turpināt lasīt rakstu »

Kādu mēnesi atpakaļ MADARA Cosmetics izlaida jaunus eko-dzērienus, kurus visi steidzās testēt, bija interesanti palasīt cik daudziem šie dzērieni negaršo un liekas pretīgi, kamēr daži ir stāvā sajūsmā. Pats sākotnēji nebiju ieinteresēts dzērienus pagaršot, jo cik lasīju – tie bija pieejami tikai MADARA veikalos un ne jau es iešu tos mekēt. Tomēr nesen uzzināju, ka šīs limonādes ir nopērkamas arī lielajos RIMI veikalos, tā kā viens tāds RIMI atrodās ķipsalā, kur tieši vakar man bija darīšanas, izdomāju iegādāties visas četras pudeles. Tomēr iekš RIMI nebija nevienas Anna Mint pudeles, nepirku pārējās, jo, ja testēju tad testēju visas četras, tāpēc speciāli aizbraucu uz Spici (kas man ir pa ceļam uz mājām). Spices RIMI vispār nebija tādu dzērienu, bet par laimi izrādijās, ka Spicē ir pats Madara veikals, kurā arī iegādājos visas četras pudeles par 3.40Ls, diezgan padārgi, lai neteiktu vairāk.

Pudeles ir no stikla, vizuāli tās atgādina grādīgos dzērienus, uz etiķetēm ir interesanti aprakstīts attiecīgais dzēriens un jāatzīst, ka nosaukumi arī labi izdomāti. Pirms testēšanas tās atdzesēju un pa vienai izdzēru dienas laikā.

Ralph Pumpkin – aromāts tāds vājšs, tomēr varēja sajust kaut kādu ābolu un ķirbju smaržu, garšo kā minerālūdens kurš ir atšķaidīts ar sulu mazos daudzumos, konkrēti ābolus nejutu, it kā krustnagliņas, varbūt ķirbis, tāds īpatnējs garšu sajaukums, protams pati garša ir pavāja un dzēriens nemaz nav salds, kas ir pozitīvs aspekts. Kopumā iekšā iegāja ātri un nepatīkamu pēcgaršu neatsāja, bet arī nekas īpaši patīkams tajā garšā nebija. Parasts minerālūdens ir daudz reižu labāka alternatīva.

Anna Mint – aromāts atgādināja zobu pastu, garšo pēc minerālūdeņa, kurš atšķaidīts ar zobu pastu, klāt vēl cukurs, mutē paliek nepatīkama pēcgarša. Atklāti sakot Anna Mint ir tiešām negaršīgs, simts reižu labāka alternatīva šim dzērienam būtu padzerties minerālūdeni un pēc tam pakožļat kādu košļeni vai iztīrīt zobus.

Richard Berry – aromāts nedaudz atgādināja pretīgos klepu sīrupus, sabijos, bet kad pagaršoju – izrādijās, ka viss ir OK. Garša tikai nedaudz par saldu, varēja sajust skābeno meža ogu garšu, kopumā labs dzēriens, bet nav nekas tik īpašs, lai baigi gribētos vēl.

Betty Rose – Aromāts tāds saldens, nedaudz pat vilka uz ko līdzīgu Richard Berry, garša arī tāda diezgan saldena, atgādināja tās salkanās košļenes, vai tās limonādes, kas garšo pēc “ziepēm”. Man negaršoja, bet riebumu neizraisīja.

Sanāk, ka no četriem dzērieniem īsteni labs ir tikai viens – Richard Berry, bet ne tik labs, lai maksātu 0.85Ls par 0.275l pudeli. Tā kā MADARA drinks = Fail. Un vispār es tā pat nebiju MADARA drinks mērķauditorija, jo ikdienā dzeru tikai tīru ūdeni, vai mājās tēju un alu, nekādas limonādes, enerģijas dzērienus un sulas nelietoju.

Domāju, ka visiem jau sen ir zināms par Lāčplēša alus vēlēšanām 2010, kurā jebkurš var atdot savu balsi par vienu no trim jaunajiem Lāčplēša aliem – Kastaņu, Medalus un Melnais Dzintara. Iepriekš no šiem aliem biju paspējis nogaršot tikai Medalu.

Vakar bija Līgo vakars (ja kāds to gadījumā nepamanīja) un attiecīgi pildīju tradīcijas – sēdēju pie ugunskura, dzēru alu (daudz), tomēr sākās tas viss ar nelielu alus testu, kurā notestēju visus trīs Lāčplēša alus, lai gadījumā, ja man kāds pazīstams cilvēks, vai kāds svešinieks uz ielas pienāktu klāt un prasītu par, kuru no Lāčplēša aliem es balsotu – es spētu reāli atbildēt.

Sāku testu ar Kastaņu alu. Forša gaiši brūna krāsa un diezgan neslikta garša. Pēc tam paliek tāds neliels, maigs rūgtums. Nezinu gan kāpēc šis ir nosaukts par kastaņu alu, jo nekādas tādas specifiskas piegaršas nejutu (nedaudz karameles, varbūt), lai gan es jau kastaņus arī neesmu ēdis, tapēc nezinu kādai garšai vajadzētu būt. Vispār teikšu, ka iespaids radās pietiekami labs un man kā neparāk lielam alus ekspertam/pazinējam šis tīri labi gāja pie sirds.

Turpināju testu ar Medalu. Šo biju arī iepriekš dzēris. Alus ir nedaudz mazāk rūgts par vidējo pieņemto alus rūgtumu un pēc iedzeršanas mutē paliek medus garša, tad nu te tas ir gaumes jautājums, jo ir cilvēki kam medus nepatīk, ir cilvēki, kas uzskata, ka medus un alus ir vispār nesavienojamas lietas. Man pret medu nekādu iebildumu nav, bet tomēr alum ir jāgaršo kā alum un tāds Medalus ir vairāk pieskaitāms pie alus dzēriniem (DLight BeerShake u.c.).

Un pēdējais testējamais alus bija – Melnais Dzintara. Tumšais alus pēc krāsas, pēc garšas biju gaidījis ko nedaudz vēl rūgtenāku. Bet tā garšoja tā kā alum būtu jāgaršo, nekādas liekas piegaršas.

Savu balsi atdodu par Kastaņu alu. Melnais Dzintara bija pārāk vienkāršs, savukārt Medalus nav saucams par alu.

Pēc testa turpināju vakaru kopā ar divām labākajām alus šķirnēm Latvijā (un pasaulē) – Užavas un Tērvetes. Ja šie abi man ir pieejami tad uz nevienu citu alu vairāk nemaz skatīties negribās.

Diezgan sen atpakaļ iegādājos Zippo šķiltavas, bet tā reāli nemaz viņas neizmantoju. Pirku ar domu taisīt visādus trikus, ko es protams nedarīju, it kā arī nesmēķēju, tāpēc visu laiku šķiltavas mētājās atvilknē, līdz dažas dienas atpakaļ sadomāju iemācīties šādus un tādus trikus, par skolotāju ņēmot youtube. Sapratu, ka lielāko daļu no trikiem es nemaz nevaru uztaisīt, jo pirkstus nemaz tā nevaru izlocīt, bet pašus elementārākos trikus iemācījos un ierakstīju īsu video:

Saite uz video.

Ir tāds ļoti talantīgs aktieris Sems Rokvels. Pavisam nesen viņu varējām manīt filmā “Iron Man 2″. Kā arī pagājušajā gadā Sems bija galvenais (un varētu teikt, ka gandrīz vienīgais) aktieris izcilajā sci-fi filmā “Moon”. Vispār čalis bija pelnījis Oskaru, vai vismaz Oskara nomināciju, bet gan jau kādreiz…

Jebkurā gadījumā Sems Rokvels ir awesome! Kapēc? Lūk kāpēc:

Saite uz video.

Manuprāt, labākais sarunšovu uznāciens ever. Ever!

Savas dzīves laikā esmu paspējis lietot septiņus (tas laikam skaitās ļoti maz) mobīlos telefonus, visus Nokia ražojumus. Un tad nu kamēr vēl atceros visus lietotos modeļus, prātā iešāvās baigi ģeniālā doma, ka darētu kaut kur šo informāciju piefiksēt un kur gan citur, ja ne savā blogā.

Līdz ar to – piedāvāju jūsu uzmanībai manu mobīlo telefonu vēsturi (hronoloģiskā secībā, sākot ar pirmo telefonu).

Turpināt lasīt rakstu »

Sen, sen atpakaļ trīs ļoti AWESOME elfi breikoja Ziemassvētku noskaņās. Tagad viņi ir atgriezušies, lai dziedātu Ziemassvētku dziesmas. Priecīgus Ziemassvētkus!

Saite uz video.

Šodien ir Pirmā Advente un sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Sakarā ar to piedāvāju jūsu uzmanībai breakdance video Ziemassvētku noskaņās, kurā piedalās trīs AWESOME elfi. Galvenajās lomās – Rūdolfs, Jānis(es) un Sandis.

Saite uz video.