Kopš ikdienā sāku klausīties tikai rokmūziku cenšos ik pa laikam iziet cauri populāru mākslinieku/ grupu diskogrāfījām. No Led Zeppelin iepriekš biju klausījies tikai pašus populārākos gabalus un dažus atsevišķus albumus. Un atklāti sakot mani nemaz uz Led Zeppelin pusi īpaši nevilka, jo pārsvarā klausījos nedaudz savādāka veida roka izpildītājus – Queen un Dire Straits (kas ir mana mīļākā grupa ever). Nesen izklausījos The Doors visu diskogrāfiju, ļoti patika, tagad pienāca kārta Led Zeppelin diskogrāfijai.

Personīgi man visvairāk patīk albums Led Zeppelin IV, kas drošvien arī ir viņu labākais, lai gan I un II albums arī neko daudz neatpaliek. Kādreiz man īsti nepatika dziesma “The Battle Of Evermore”, tagad tā varētu būt mana visklausītākā dziesma no IV albuma. Man ļoti patīk ģitāru rifi no dziesmām “Heartbreaker” un “Moby Dick”, kas arī ir manai sirdij tuvākie Led Zeppelin gabali, tie un vēl “Good Times Bad Times”, “Black Dog”, “Misty Mountain Hop” un “Stairway to Heaven”, kas pats par sevi ir izcilākais mūzikas ieraksts ever.

Vispār, tur nav divu domu – Led Zeppelin ir visu laiku labākā rokgrupa, nekas cits pat ne tuvu nestāv.

Led Zeppelin “Black Dog” Live 1973:

Saite uz video.

Kā parasti, sākot jau kādu mēnesi pirms Ziemassvētkiem, pa radio, lielveikalos un daudz kur citur sāk spēlēt Ziemassvētku mūziku. Es radio neklausos, lielveikalos decembra mēnesī biju ļoti maz un pats speciāli Ziemassvētku mūziku neklausos. Bet dzīves laikā ir sanācis dzirdēt pietiekami daudz populāru dziesmu, kuras manuprāt jebkurš gribot/negribot būs dzirdējis jau miljoniem reižu. Tad nu sakarā ar to, ka rīt būs pienākuši Ziemassvētki un, lai radītu kaut nelielu svētku noskaņu sevī, kuras šogad man nav nemaz, izdomāju blogā sastādīt topu ar manuprāt desmit labākajām Ziemassvētku dziesmām ever. Un tikai tops, nekādi komentāri no manas puses.

Turpināt lasīt rakstu »

Man ļoti ir iepatikusies dziesma The Proclaimers – I’m Gonna Be (500 Miles), kuru pirmo reizi dzirdēju šonedēļ – skatoties seriālu “How I Met Your Mother”. Seriālā šī dziesma ir divu galveno varoņu Teda un Maršala tāda kā road trip dziesma. Tiklīdz kā šo skaņdarbu sadzirdēju, tā tulīt to “nopirku” un klausījos over and over and over and over again. Arī tagad veicot šo ierakstu fonā skan šī dziesma. Un vienmēr klausoties “500 miles” atcerēšos par viskrutāko komēdijseriālu ever – “How I Met Your Mother”.

Dziesmas klipu varat noskatīties – youtube.com/watch?v=tM0sTNtWDiI (diemžēl U-tube neļauj embedot).

Kādu laiku atpakaļ, blogā rakstīju par savu mūzikas gaumi un sirdij tuvākajām grupām. Viena no šīm grupām bija un ir Dire Straits, kura atklāti sakot, uz doto momentu, ir arī mana vismīļākā grupa. Pēdējās dienas vispār klausos tikai Dire Straits. Patīk man tomēr tāda mierīgākā rokmūzika un Marka Knopflera prasmīgā ģitārspēle, viņš manuprāt ir arī labākais ģitārists ever.

Tad nu īsumā par manuprāt labākajām Dire Straits dziesmām, kuras arī ir pašas populārākas un domāju, ka lielai daļai manu lasītāju zināmas/dzirdētas:

Sultans Of Swing – ja es sastādītu savu mīļāko dziesmu topu, tad šī dziesma noteikti ieņemtu pirmo vietu.

Money For Nothing – dziesma ar vienu no krutākajiem ģitāras rifiem ever.

Brothers In Arms – palēns, nedaudz skumīgs un ļoti spēcīgs gabals.

Walk Of Life – ātrs, pozitīvs un ritmisks gabals.

Down To The Waterline – interesants, lēns ~ minūti garš ievads un tālāk dziesma uzņem apgriezienus.

Your Latest Trick – laba saksofona spēle un tāds mierīgs meldiņš.

Protams ļoti foršas dziesmas ir arī Lady Writer, When It Comes To You, Tunnel Of Love, So Far Away un visas pārējās.

Un nobeigumā – labākā Dire Straits dzīvā uzstāšanās – Sultans Of Swing, 1985, Wembley UK:

Saite uz video.

Kādu laiku atpakaļ uz kino ekrāniem rādija filmu The Boat That Rocked, pie mums gan ar nosaukumu Radio Pirāti. Kaut kā īpaši par filmu neinteresējos un nebiju redzējis līdz pagājušo nedēļu to “iegādājos e-veikalā”. Filma ir OK, bet pats labākais filmas aspekts ir tieši soundtrack’s. Radio Pirātos var dzirdēt ļoti daudzas un foršas rokdziesmas no 60-tajiem gadiem. Loģiski, ka “iegādājos” arī soundtrack’u. Bet tieši viena dziesma, kas skanēja filmā un man ļoti, ļoti patika, soundtrack albumā nebija iekļauta – Small Faces – Lazy Sunday, šo dziesmu iegādājos iekš iTunes, jo citur pieejamās versijas bija bojātas un/vai nekvalitatīvas.

Dziesmas videoklips protams kā, jau vairums gadījumos, ir ļoti švaks, bet galvenais, ka dziesma ir laba.

Saite uz video.

Novēlu visiem skolniekiem un studentiem veiksmīgu jauno mācību gadu!

Saite uz video.

Sēžot pie stūres daudz labāk braucas un vadas automobīlis, ja fonā skan laba mūzika. Vel jovairāk, ja tā ir ritmiska, kad pilnīgi gribās ritmā šūpot galvu. Parasti, kad es sēžu pie stūres, fonā klausos radio. Radiostacijas European Shit Radio un visas LR neklausos, dodu priekšroku stacijām Skonto un SWH. Tomēr vislabāk ir pašam sava dziesmu playlist’e.

Piedāvāju jums manu subjektīvo sarakstu ar dažām dziesmām pie kurām braukšana kļūst simts reižu labāka:

Deep Purple – Smoke On The Water (Šis nav nekāds tops, bet, ja būtu, tad tieši šī Deep Purple dziesma ieņemtu godpilno pirmo vietu.)

Queen – Another One Bites The Dust

Led Zeppelin – Kashmir

AC/DC – Highway To Hell, Back In Black

Dire Straits – Money For Nothing

Creedence Clearwater Revival – Fortunate Son

The Doors – Riders On The Storm

George Harrison – Got My Mind Set On You

Willy DeVille – It’s So Easy

Slade – Cum On Feel The Noize

Styx – Renegade

Sabrina – Boys :)

Sākumskolā un pamatskolā līdz astotajai klasei neko konkrētu neklausījos. To dzīves periodu nevaru asociēt ar kādu konkrētu mūzikas stilu.

Devītajā un desmitajā klasē es klausījos repu. Mans mīļākais izpildītājs bija EMINEM. Tajā laikā es arī staigāju ar salīdzinoši platākām biksēm kā tagad un galvenais – zemu nolaistām, jo zemāks bija staklis jo krutāks es jutos. Bet tad es biju jauns un dumjš. Labi, ka tas laiks ir pagājis.

Pēc repa es pievērsos elektroniskajai mūzikai. Kādu laiku patika, bet tad sapratu, ka tā nav mūzika priekš manis un ir klausāma tikai klubos, zem ripām. Un tā kā neesmu klubu un ripu piekritējs, tad ar šo mūzikas paveidu viss beidzās.

Un pēc elektroniskās mūzikas es sāku klausīties rokmūziku. Un klausos vēl joprojām. Un arī turpināšu klausīties, jo tā ir īsta mūzika. Man ļoti patīk Queen, Scorpions, Dire Straits, Led Zeppelin un arī daudzi citi izcili rokmūziķi un rokgrupas.

Dažas dziesmas, kuras man ir īpaši tuvas:

The Kinks – A Well Respected Man (Pēc iTunes datiem – mana visklausītākā dziesma)

Scorpions – Wind Of Change, Still Loving You, Send Me An Angel (Ļoti spēcīgas dziesmas)

The Queen – Killer Queen

Dire Straits – Sultans of Swing

Derek And The Dominos – Layla

Twisted Sister – I Wanna Rock

Deep Purple – Smoke On The Water

Bez rokmūzikas, man nav iebildumi arī pret labiem gabaliem no 70-tajiem, 80-tajiem gadiem.

Un vienu gan es varu teikt – es neklausos neko, kas skan pa EHR un MTV, neklausos trako metālu(Slipknot, Korn) un EM0 mūziku(Tokio Hotel) un sen jau neklausos repu un elektronisko mūziku.

Šlāgerpanku grupas “Smeldze” dziesma “Andra dienasgrāmata” ir kārtējais izcilais latviešu skaņdarbs par, kuru uzzināju tikai tagad, lai gan dziesma ir iznākusi kādu laiku atpakaļ. Tāpat kā Cellera skumjas arī šis gabals ir ģeniāls un manas domas par latviešu mūziku ir spēji krasi mainīt, lol.

Pagaidām ir iespēja noklausīties šo un vēl citas grupas “Smeldze” dziesmas viņu draugiem.lv profilā (forši ir tas, ka nevajag būt reģistrētam draugos, lai piekļūtu mūziķu profiliem).

Arvīds Cellers izpilda šļāģeri “Lai pazūd skumjas”. Neslikts meldiņš, neslikta lirika. Bet nu jau vecs gabals, bet tā kā, par viņa eksistenci uzzināju tikai tagad, tad man – jaunums.

Lirikas fragmets: “Ierauj kādreiz šnabi, paliks vieglāk, to es zinu, mīļais čali.
Gan jau viss būs labi, nevajag kuli kasīt – ģēlu taisies darīt!”

Un video: