J.M.

Tā kā nebiju lasījis Lārsona grāmatu, ne arī noskatījies zviedru filmu, Deivida Finčera “The Girl with the Dragon Tattoo” ekranizācija tika skatīta bez kaut kādām īpašām ekspektācijām un par stāstu zināju tikai tik, cik no treileriem varēja spriest. Galu galā tas bija visai liels plus, jo zinot jau iepriekš visus sižeta pavērsienus un nobeigumus attiecīgo filmu skatīties būtu neinteresantāk, lai gan, pa lielam, jau tāpat galvenās sižeta līnijas atrisinājumu varēja nojaust.

Kopumā TGWTDT ir visai kvalitatīvs kriminātrilleris, brīžiem detektīva darbs un filmas noskaņa pavilka uz film noir. Kā jau tas vienmēr ir bijis ar Finčera filmām, arī šai režisūra bija augstākās klases un kopējā radīta atmosfēra bija perfekta. Ļoti laba aktierspēle nāca tieši no Rooney Mara puses, arī viņas tēlotā Līsbeta bija visai interesants un savdabīgs tēls. Ļoti man patika filmas ievadtitri, kas vizuāli bija sasodīti iepaidīgi ar Led Zeppelin “Imigrant Song” kaverversiju fonā, kaut kur atgādinot Džeimsa Bonda filmu ievadus, tikai tādā hardcore variantā. Īpaši vēlos izcelt Enya “Orinoco Flow” izmantojumu, kas bija vairāk kā ģeniāls (starpcitu, tā bija Kreiga ideja, izmantot tieši šo dziesmu). Tomēr filmai arī bija savas problēmas stāstā, kā piemēram – centrālās sižeta līnijas atrisinājums likās pārāk ātrs un vienkāršs, un Wennerström-Blomkvist sižeta līnijas paturpinājums, pēc slepkavas noķeršanas un pazudušās meitenes atrašanas, jau likās lieks, vairākie filmas nobeigumi radīja sajūta, ka filma nekādi nespēj beigties un tiek stiepta garumā. Arī galveno varoņu attiecībās likās ne līdz galam nostrādātas. Par spīti tam – filma man patika, pat ļoti, tomēr, neko tādu lielā, ap filmu valdošā, haipa vērtu gan nesaskatīju.

“Sherlock Holmes: A Game of Shadows”, kā arī iepriekšējās daļas, negatīvajās kritiķu recenzijās viens no galvenajiem argumentiem, vērsts pret filmām, bija tas, ka Daunija/Ričija Holmss nav tas pats tēls, ko varējām lasīt Doila darbos, būtībā Holmss ir uztaisīts par kaut kādu supervaroni un filmas ir pārpildītas ar action un eksplozijām (tas gan vairāk ir attiecināms uz otro daļu). Taisnībā jau ir, bet es gan tur nekādu problēmu nesaskatu un, manuprāt, ir diezgan nepareizi vērtēt filmas, salīdzinot cik tuvu tās stāv, vai nestāv oriģinālajam materiālam. Ričija Holmss ir tikai viens no daudzajiem stāsta interpretējumiem, šajā gadījumā vairāk tendēts uz popkorngrauzēju auditoriju, pie tam visai vērā ņemams fakts ir tāds, ka filma savu pamatfunkciju – izklaidēt skatītāju, izpilda godam. Arī Roberts Daunijs jaunākais vēl joprojām ir perfekts savā lomā un viņa saspēle ar Džūdu Lovu ir filmas galvenais trumpis. “Ēnu Spēles” ļaundaris profesors Moriartijs, kurš būtībā Šerlokam Holmsam ir tas pats, kas Džokers Betmenam, savu potenciālu, diemžēl, nesasniedza. Pirmajā filmā stāsts sevī ietvēra vairāk mistērijas, izmeklēšanas, visa tā melnās maģijas padarīšana un drūmā noskaņa, kas radīja perfektu atmosfēru. Šoreiz sižets bija vērienīgāks un tai pašā laikā daudz vienkāršāks, viss notiekošais vairāk atgādināja kaut ko no Džeimsa Bonda piedzīvojumiem, tāds – straight forward action flick. Savukārt, ja pirmā filma man likās nedaudz saraustīta, tad šoreiz viss uz priekšu ritēja ļoti gludi.

“Sherlock Holmes: A Game of Shadows” ir pietiekami savādāka, bet kvalitātes ziņa plus/mīnus ir vienā līmenī ar savu priekšgājēju.

Pamatos, uz visu action-spiegu filmu fona, diezgan vienkāršs stāsts, kurš nekādīgi neiztiek bez pāris klišejām, bet to līdzvaro plūstošs notikumu ritējums. Vairums gadījumos filmā ir veiksmīgi iekļauts viegls un neuzspiests humors, par, kuru galvenokārt parūpējās Saimons Pegs. Tā pat kvalitatīva spriedze, prasmīgi nostrādātas un uzfilmētas action ainas, to skaitā neaizmirstamās un iespaidīgās epizodes ar Tomu Krūzu rāpjamies Dubajas debeskrāpī. Perfekta komandas saspēle un sadalītais ekrānlaiks, kamēr ļaundari gan diezgan “plakani”. Kā arī filmas beigās radās sajūta, ka misija pa lielam nemaz nebija tik neiespējama un pēc Dubajas ainām vairs īsti nebija skatītājus ar ko pārsteigt. Jebkurā gadījumā, kā spiegu filma MI4 ir teju perfekta, tā visdrīzāk ir labākā “Mission: Impossible” sērijā un šī gada labākā un izklaidējošākā action filma, titulu atņemot “Fast Five”. Tāpēc, tiem, kas vēl nav paguvuši, kino apmeklējums ir ļoti ieteicams.

Nu jau kādu laiku, pēc vasaras pārtraukuma, ir atsākušies visi manis iecienītie seriāli, kā arī startējuši vairāki jaunie. Līdz ar to neliels komentārs par katru no tiem.

Vispirms par “vecajiem” seriāliem runājot. How I Met Your Mother ir pilnīgs mēsls un vienmēr tāds ir bijis, tikai tagad palicis pavisam nesmieklīgs, tēli apnīkstoši un stāsts vienkārši tiek stiepts garumā. Pagājušo sezonu vēl kā izmocīju, šosezon to vairs nespēšu. Dīvainā kārtā, kādus divus gadus atpakaļ, biju stāvā sajūsmā par HIMYM, bet tad arī es vēl biju jauns un stulbs. Savukārt Community bez šaubām ir pats labākais komēdijseriāls. Jaunā sezona startēja ar perfektu muzikālo/deju numuru, varbūt nākamās divas epizodes kvalitātes ziņā nebija tik izcilas kā pierasts, bet epizode numur četri ir viena no labākajām, pardomātākajām un smieklīgākajām sērijām visā sitkomu pastāvēšanas vēsturē. Bored To Death ir konstantā līmenī ar iepriekšējām sezonām. Tālāk Hawaii Five-0 vēl joprojām ir tīri skatāms un izklaidējošs, tomēr brīžiem liekas, ka scenāriju raksta kādi piektklasnieki, nemaz nerunājot, ka jebkura aina ar Masi Oka, pretēji tam ko seriāla autori cenšas panākt ar viņa tēlu, ir pilnīgi nesmieklīga, arī Lauren German ir nevajadzīgs Hawaii 5-0 komandas papildinājums. Fringe diezgan veiksmīgi atsākās un pamazām visu cenšas salikt pa plauktiņiem, ir savas problēmas un loģikas trūkums stāstā, bet vēl ir laiks to visu labot. Supernatural paplašina tālāk šova mitoloģiju un turpina izklaidēt skatītājus, pilnībā apzinoties, ka nav nekāds nopietnais šovs un arī necenšoties tāds būt. Boardwalk Empire vēl joprojām ir ļoti spēcīgs. Dexter ar otro sēriju jau sāka palikt interesantāks, bet vienalga uzskatu, ka šovs bija jābeidz pēc ceturtās sezonas. House M.D. pirmā epizode bija, kas savādāks un interesantāks nekā parasti, tālāk, ar nelielām izmaiņām, viss atgriezās vecajās sliedēs, bet tas nekas, jo pie šādas sēriju uzbūves formulas ir pierasts un Hausa tēls man vēl nav apnicis. The Walking Dead turpinās tadā pašā garā kā iepriekš, nav slikti, bet tā drāma īsti nenostrādā.

Tālāk par jaunajiem seriāliem runājot. Terra Nova ir klišejisks mēsls, pilns ar stulbiem tēliem, pēc trešās sērijas pārstāju skatīties. Grimm arī īsti nepārliecināja, kā arī zinot NBC visdrīzāk tiks atcelts (kā jau tas notika ar “The Event”, “FlashForward” u.c.). Person of Interest ir izklaidējošs. Homeland pagaidām ir ļoti interesants un aizraujošs, labākais no visiem jaunajiem seriāliem un, lai gan uz Hell on Wheels biju licis vislielākās cerības, tomēr pilot-sērija neradīja interesi gaidīt nākamās epizodes. Tā lūk.

“The Adventures of Tintin” ir Stīvena Spīlberga 3D animācijas filma, kura ir balstīta uz tāda paša nosaukuma komiksu sēriju. Pie nosacījuma, ja filma būs finansiāli izdevusies, taps otrā daļa, kuras režisora krēslā iesēdīsies pirmās filmas producents Pīters Džeksons (vai Spīlbergs un Džeksons abi kopā).

Tikmēr “The Adventures of Tintin” ir izdevusies teju perfekta piedzīvojumu filma. Jā, klasisks Spīlbergs, ne tehniskā izpildījuma, bet tieši noskaņas, piedzīvojumu radīšanas un izklaides faktora ziņā. Nav jau “Raiders Of The Lost Ark”, bet sajūtas filmas laikā tuvu tām. Arī 3D šajā filmā ir ļoti pareizi izmantots, tas veiksmīgi papildina kvalitatīvo animāciju un action ainas, it ipaši tuvu filmas izskaņai lielā pakaļdzīšanās aina, uz motocikla, bija viena no visu laiku iespaidīgākajām visā kino vēsturē. Pats Tintina tēls gan man nelikās tik interesants, lai viens pats varētu izvilkt visu filmu, bet tāpēc jau viņu perfekti papildina kapteinis-alkoholiķis un detektīvi Tomsons un Tompsons (Saimons Pegs un Niks Frosts). Tam visam klāt kvalitatīvs humors, daudzas, dažādās lokācijas un ātra, bet ne sasteigta, notikumu attīstība. Praktiski skatītājs jau no pirmās minūtes tiek ierauts piedzīvojumos un ne uz mirkli tie neapstājas, līdz filmas beigām. Tāpēc silti iesaku aiziet un kinoteātri, filmu ievērtēt, kamēr vēl pie mums rāda seansus oriģinālvalodā.

Tā nevienam nemanot, šodien manam blogam aprit trīs gadi. Paldies un turpinam tālāk!

Kamēr vairāki, dārgā gala, mobīlie telefoni ar Android operētājsistēmu ir apgādāti ar četru un vairāk collu ekrāniem, tikmēr Apple vēl joprojām piedāvā savu vienīgo modeli ar 3.5 collu ekrānu. Tieši šis ekrāna izmērs arī ir pats populārākais arguments pret iPhone un par labu kādam hemoroīdam (tā tautās tiek saukts mob. tel. ar Android OS). Bet fakts ir tāds, ka tieši 3.5 collas ir perfekts ekrāna izmērs. Lūk, blogā dcurt.is ir viens reāls piemērs kāpēc tā, salīdzinot iPhone ar Samsung Galaxy S II, kura ekrāna izmērs ir 4.21 colla:

Turpināt lasīt rakstu »

Apple vakar prezentēja, ilgi gaidīto (vairāk kā gads kopš iPhone 4 nonākšanas veikalu plauktos), jauno iPhone modeli, precīzāk gan būtu teikt – nedaudz uzlabotu priekšgājēju.

Vispirms, pāris cipari/statistikas dati no pezentācijas. Tātad, pašreiz ir lejupielādētas seši milijoni OS X Lion kopiju, MacBook Pro un iMac ir pirktākais laptops un stacionārais dators ASV, Mac platforma ir augusi par 23% kopš pagājušā gada (PC tikai par 4%), visā pasaulē ir gandrīz 58 miljoni Mac lietotāji, attiecīgi Apple pieder 23% tirgus daļas, iPhone aizņem 5% no pasaules mobilo tālruņu tirgus, iPod aizņem 78% tirgus daļu no visiem mūzikas atskaņotājiem, kopā ir pārdoti vairāk kā 300 miljoni iPod’u (laika posmā no 07.2010 līdz 06.2011 – 45 miljoni) un iekš iTunes ir lejupielādētas 16 miljardi dziesmas. Spēcīgi cipari, lai neteiktu vairāk.

Tad nu par iPhone 4S runājot – vizuāli viss ir pa vecam, tikai jaudīgākas iekšas, proti A5 divkodolu procesors, astoņu megapikseļu kamera un full HD ierakstīšanas iespējas. Vēl tāds interesants jaunievedums, kā Siri, kas būtībā ir inteliģenta balss kontrole. Nu un protams pats galvenais – jauna operētājsistēmas versija iOS 5.

Tā kā šoreiz no Apple puses nebija nekādu pārsteigumu, tikai tāds neliels uzlabojums, lai panāktu konkurentus, bet ne apsteigtu. Protams par dizaina sagalabāšanu es nesūdzos, jo ko tik perfektu pagaidām nav nepieciešams aiztikt.

Pie mums jaunais iPhone gaidāms 28. oktobrī, savukārt iOS priekš iPhone 4, 3GS, iPod Touch trešās un ceturtās paaudzes būs pieejams 12.oktobrī.

Vēl pat ne gads nav pagājis un klāt atkal jaunas Saeimas vēlēšanas. Tāpēc vēlos izmantot šo lielisko iespēju un ieteikt jums, rītdien, atdot savu balsi par “Visu Latvijai”, kas, manuprāt, arī ir visloģiskākā izvēle, ja esi latvietis, jo VL vienmēr iestājas tieši par latviešu interesēm, kā arī jauni un gudri cilvēki politikā ir nepieciešami. Vēl protams pastāv variants balsot par “Vienotību” un “Zatlera Reformu Partiju”. Teorētiski šīm trim partijām arī būtu jāveido pozīcija, opozīcijā atstājot krievus un zaļos. Un visi tie latvieši, kas balsos par “Saskaņas Centru”, ZZS un Šleseru būs muļķi. Balso par Latviju!

Vasaras sezonās vienmēr man pietrūkst interesantu/aizraujošu seriālu, ko skatīties. Piemēram šovasar bija tikai viens vienīgs “Breaking Bad”, nesen gan man tika ieteikts “Louie” kā labs esam, ko es arī visdrīzāk noskatīšos, līdz septembra beigām, kad pamazām atsāksies visi mani iemīļotie seriāli:

19.09 – How I Met Your Mother. Lai gan pēc “Community” šis sitkoms liekas, kā pēdējais mēsls, bet vienalga inerces dēļ turpināšu skatīties.

19.09 – Hawaii Five-0. Lūk šis izvērtās par ļoti izklaidējošu action seriālu, iepriešējā sezona arī noslēdzās uz visai pamatīga cliffhanger’a, tā kā būs interesanti redzēt kā varoņi izķepurosies.

22.09 – Community. Šobrīd pats labākais un kvalitatīvākais komēdijseriāls, kuru droši var likt vienā plauktā ar “Arrested Development”.

23.09 – Fringe. Pēc iepriekšējās sezonas fināla, ja seriāla veidotāji nebūs pietiekmai gudri, var sanākt aizbraukt tādās auzās, ka maz neliksies. Bet cerēsim uz to labāko.

23.09 – Supernatural. Viens no maniem mīļākajiem seriāliem. Atklāti sakot ļoti nenopietns un sviestains, bet seriālam ir kruts koncepts (divi brāļi braukā apkārt ar 1967. gada Chevrolet Impala un sit nost dēmonus un citus mošķus), kā arī “Supernatural” ir diezgan izkladējošs un labi der brīžiem, kad negribās neko nopietnu skatīties.

25.09 – Boardwalk Empire. Ļoti spēcīgs.

02.10 – Dexter. Iepriekšējā sezona, lai gan nebija slikta, tomēr nesasniedza savu potenciālu un likās vairāk kā otrās un trešās sezonu mikslis, bet ir cerība, ka šoreiz būs labāk.

03.10 – House M.D. Pagājušās sezonas finālā Hauss savārija pamatīgus sūdus, redzēs kā viss izvērtīsies tālāk, cik saprotu vismaz pirmā sērija nebūs pēc standarta uzbūves (Hauss sēdēs cietumā).

10.10 – Bored To Death. Pirmā un otrā sezona tika ieturētas ļoti konstantā kvalitātē, tāpēc domāju, ka ar trešo nebūs savādāk. Ļoti kvalitatīvs detektīv-komēdijseriāls.

16.10 – The Walking Dead. Pirmā sezona bija salīdzinoši īsa (sešas sērijas), šosezon tiek solītas trīspadsmit. It kā skatāms, bet īsti nesajutu to drāmu uz, kuru tika likts visai liels uzsvars.

Savukārt ar jauniem šoviem ir tā čābīgāk. Konkrēti trīs šovi – “Awake”, “Alcatraz” un “The River”, kuriem ir liels potenciāls būt pietiekami kvalitativiem un ļoti aizraujošiem, startēs tikai nākamā gada sākumā. Savukārt rudens sezonā, pēc treileriem mani ir pārliecinājuši tikai četri šovi:

22.09 – Person of Interest. Aiz seriāla stāv J.J. Abrams, kas vieš zināmu ticību projektam, treileris izskatijās labi, bet kaut kā mani māc tāda nojauta, ka nekas tur nesanāks.

26.09 – Terra Nova. Tas, ka Stīvens Spīlbergs šim šovam ir producents nekādu kvalitātes garantiju nedod, jo “Falling Skies” (arī Spīlberga producētais) bija gatavais mēsls pilnīgi visos aspektos. Protams aiz šova stāvot lielākai studjai un budžetam varam gaidīt visamz ko izklaidējošu, kā arī pati seriāla ideja ir visai intriģejoša. Worth a shot.

21.10 – Grimm. “Supernatural” līdzinieks, varētu būt arī tīri izklaidējošs, bet zinot NBC visdrīzāk izvērtīsies sūdīgs un tiks atcelts.

06.11 – Hell on Wheels. Neesmu īpaši liels vesternu cienītājs, bet HoW ir ļoti liels potenciāls izvērsties kam izcilam.

Tas arī viss.